Education Talks: Multilingvālas klases - jauna realitāte pilsētu skolās

Funkcionālas multilingvālas mācības ir jauna pieeja, ko Gentas Universitāte attīsta klasēm, kurās bērni runā vairākās valodās. Nela Fostere no universitātes Daudzveidības un mācību centra īsumā skaidro šo pieeju, kā arī apraksta daudzvalodu klases apstākļus.

Vai multilingvāla klase ir vairāk iespēja vai izaicinājums?

Pirms izvērtēt, vai tā ir problēma vai iespēja, tā ir vienkārši realitāte daudzu pilsētu klasēs. Tas, kas mums patiesībā būtu jājautā, ir, vai mūsu izglītības sistēma pati pielāgojas realitātei, kas tai ir priekšā? Tādējādi tā var būt iespēja skolotājiem un skolām justies pozitīvi par šiem skolēniem un savām skolām, kad viņi ir pārliecināti un zinoši, kā pieiet multilingvālismam. Taču tā arī var būt problēma, kad skolotāji nav gatavi strādāt ar šiem bērniem. Tāpēc viņiem nepieciešami resursi, vajadzīgs laiks, vajadzīga apmācība, pedagoģiskās stratēģijas.

Vai tas, ka imigrantu bērni lieto savu dzimto valodu klasē, kavē viņu sociālo integrēšanos?

Tas ir interesants jautājums, jo skola ir pirmā, galvenā sociālā vieta, kurā bērnam ir jāintegrējas. Pētījumi parāda, ka dzimtās valodas lietošana klasē patiesībā palīdz bērniem labāk progresēt un vairo labklājību skolās, un tas palīdz bērniem pilnīgāk uztvert mācību programmu un justies kā kompetentākiem skolēniem. Kad mēs ļaujam bērniem stundās izmantot dzimto valodu, mēs ļaujam viņiem kļūt pārliecinātākiem un pozitīvi iesaistīties, tas nozīmē, ka viņus novērtēs par to, kas viņi patiesībā ir, nevis par to, kas viņi būs, kad viņi apgūs mācību valodu.

Un, protams, mācību valoda skolā ir svarīga, bet tas iet roku rokā ar integrāciju. Ir svarīgi atcerēties, ka mācību valoda skolā nav vienīgais veids, kā bērni būvē savu sociālo pasauli un integrējies. Kad mēs skatāmies, kas notiek klasēs un spēļu laukumos, realitāte ir tāda, ka bērni saskaras ar dažādām valodām ikdienas un iekļaujas un būvē tiltus, ar tādām lietām kā valodu starpniecību, jokiem, tulkojumiem un spēlēm. Un tie nenotiek tikai vienā valodā. Tāpēc mums nevajag saglabāt tikai galvenās un minoritātes valodas paradigmu, mēs varam iekļaut abas. Ja mēs aizliegsim dzimtās valodas, tad nesen atbraukušiem imigrantu bērniem būs daudz grūtāk jēgpilni iesaistīties skolas kopienā. Valodu apguve var notikt daudz drīzāk, kad bērns jūtas integrēts, novērtēts un kā pilnvērtīgs skolas kopienas loceklis.

Kāds ieguvums bērniem ir no funkcionālas multilingvālās mācību pieejas?

Funkcionālas multilingvālas mācības ir pieeja, ko mēs attīstām Gentas Universitātē. Tās mērķis ir virzība prom no kontrastiem mācībām tikai vienā valodā, kas šobrīd ir izplatīti, un bilingvālās izglītības, kurā bērni var apgūt divas valodas. Mūsu lingvistiski daudzveidīgajās pilsētu klasēs, kurās dažkārt ir desmit valodas, vienkārši nav iespējams nodrošināt, ka visi bērni iemācīsies rakstīt un lasīt abās valodās. Tādējādi funkcionāls multilingvālisms atrodas spektrā kaut kur pa vidu starp šīm divām pozīcijām.

Tātad funkcionāli multilingvālai apmācībai ir trīs pamatpīlāri: pirmais ir drošas klases vides radīšana, kurā bērni jūtas laimīgi un gaidīti. Otrais pīlārs ir iespēja bērniem komunicēt citās valodās, iespējams - savā starpā, iespējams - ar citiem darbiniekiem skolas personālā. Trešais pamatpīlārs ir jēgpilnu daudzvalodu aktivitāšu izstrāde, lai sasniegtu faktisko mērķi.

Runājot par ieguvumiem, šī pieeja nodrošina, ka tā pieņem reālo valodu situāciju kā sākumpunktu, un tā ļauj bērniem izmantot plašāku mācību resursu klāstu. Mēs redzam daudz pierādījumu, ka bērni palīdz viens otram, strādājot kopā, izmantojot citas valodas, lai veidotu izpratni, un, lai palīdzētu viņiem ar mācību procesu stundās. Kopumā tas uzlabo labklājību klasē, jo tiek novērtēta bērnu māju zināšanas un iekļauj viņus ikdienas klases aktivitātēs.