Education Talks: Skolotāju karjera mūsdienās

Skolotāja karjera mainās, bet kādā veidā un kāpēc? Šajā video intervijā no pasākuma Atbalsts pamatkompetenču attīstībai Igaunijas skolotāju asociācijas vadītāja Margita Timakova skaidro, kāpēc nepārtraukta, lineāra karjera skolotājiem ir pagātnē.

Kā mūsdienās viedokļi par skolotāju karjeru atšķiras no pagātnes?

Es domāju, ka pēdējo gadu vai gadu desmitu laikā pedagogu karjera ir manījusies, jo mācīšana un izglītība kopumā ir kļuvusi elastīgāka, līdz ar to arī skolotāja profesijai jākļūst elastīgākai. Varbūt divdesmit vai trīsdesmit gadu laikā varētu uzskatīt, ka skolotājs māca tikai savu priekšmetu klases priekšā un tas ir viss. Mūsdienās mēs daudz runājam par sadarbību skolas līmenī, sadarbību valsts vai starptautiskā līmenī, kas skolotājiem uzliek daudzveidīgu atbildību un uzdevumus. Darba tirgū mums ir daudz cilvēku, kas būtu gatavi mācīt vienu vai divus priekšmetus skolā, vai piedāvāt izvēles kursu, bet viņi nav gatavi pilnībā veltīt savu laiku un pieņemt pilnas slodzes skolotāja pozīciju. Kas nozīmē, ka mums jāļauj šiem cilvēkiem, kas ir gatavi iesaistīties skolas dzīvē un kļūt par izglītības posmu, mums tas viņiem jāatļauj.

Kāda ir tipiska skolotāja karjeras trajektorija?

Skolotājs noteikti nav karjera vai profesija, kurā būtu tikai augšupvērsta virzība. Tā var būt virzība dziļāk vai plašāk, tā var būt virzība atpakaļ un apkārt, tās var būt dažādas perspektīvas. Un vēl diezgan bieži skolotājs ir profesija, kur karjeras maiņa vai karjeras kāpnes patiesībā notiek skolotājā pašā. Tātad tā nav vertikāla, tā pat nav horizontāla, iespējams kaut kādā ziņā tā ir hibrīds vai kaleidoskopisks veids. Bet kaut kādā ziņā tā ir karjeras maiņa personā - jaunu kompetenču apgūšana, atzinība par šīm jaunajām kompetencēm, bet tad ar šīm jaunajām kompetencēm skolotāji var paveikt jaunus… uzņemties jaunus uzdevumus un paveikt jaunas lietas, kas nepieciešamas skolā vai pat sistēmas līmenī.

Kādi ir izaicinājumi un iespējas skolotāju mobilitātei?

Runājot par skolotāju mobilitāti, tā atkarīga no iesaistīties vēlošos skolotāju valodu prasmēm. Tā rada arī jautājumus – kas aizvietos skolotāju? Kas aizvietos skolotāju stundās, kamēr viņš ir kaut kur citur? Tajā pašā laikā, tā piedāvā dažādas jaukas sadarbības iespējas, ja jau pirms tam ir bijusi sadarbība un skolas uzticas viena otrai. To var skatīt kā profesionālu pilnveidi nevis kā mobilitāti, kas varbūt izklausās jocīgi un varbūt nedaudz biedējoši. Runājot par mobilitāti, ir ļoti svarīgi atrast tai pamatojumu. Kāds ir nolūks? Par ko mēs domājam, kad runājam par skolotāju mobilitāti? Vai tās vienīgais nolūks ir parādīt skolotājam citu valsti, vai to var uzskatīt par profesionālu pilnveidi, kurā skolotājs var pats uzlikt sev mērķus un var sadarboties ar citiem skolotājiem? Ja mēs to skatām šādi, ja mēs ar to iepazīstinām šādi, ja mēs to sagaidām no mūsu skolotājiem, tā nekļūst par kaut ko nepazīstamu un neveiklu, tā kļūs par kaut ko aizraujošu, apbalvojošu un nepieciešamu.