Education Talks: Tālāka virzība ar skolēnu mobilitāti

Adrian Barbaroș Eiropas Skolu skolēnu padomju organizācijas biroja (OBESSU) valdes loceklis dalās ar viedokļiem par skolēnu mobilitāti. Kāds varētu būt tās jaunais formāts un kā to varētu labāk piemērot skolēnu vajadzībām?

Mani sauc Adrians Barbaroș. Es esmu valdes loceklis Eiropas Skolu skolēnu padomju organizācijas birojā, kas ir Eiropas skolēnu padomju sadarbības platforma.

Kādi ir jauktās mobilitātes plusi un mīnusi?

Patiešām, jauktās mobilitātes skaits ir pieaudzis, tieši šobrīd ar globālo pandēmiju un digitalizācijas laikmetu. Viena no hibrīda mobilitātes tas, ka gandrīz vienmēr tā ir bezmaksas, tāpēc nav jāmaksā par izmitināšanu, nav jāceļo. Var vienkārši atvērt klēpjdatoru un pievienoties stundām, vai izmantot iespēju apmeklēt muzeju, vai arī apmeklēt dažādas pasaules daļas.

Protams ir skaidrs, ka tas nevar aizvietot fizisko mobilitāti. Joprojām eksistē cilvēciskās mijiedarbības trūkums, trūkst iespējas iegūt kādu no kompetencēm aktīvi iesaistīties fiziskā mobilitātē, kas nenotiks tiešsaistes vidē. Piemēram, citas skolas apmeklēšana vai nedēļas pavadīšana citā skolā, vai nu savā valstī vai ārzemēs, var iepazīt vairāk cilvēku, var iesaistīties dažādās sarunās par dažādiem tematiem. Tā ir iespēja aptvert to kultūru, iespēja redzēt, kā cilvēki komunicē. Tā var rast arī citādāku priekšstatu par izglītību. Tā pietrūkst tiešsaistes un hibrīda mobilitātes laikā.

Kā skolas var palīdzēt skolēnu apmaiņai?

Kad jārunā par skolu un skolotāju iesaistīšanu, skolēnu apmaiņas iespējās, pirmkārt un galvenokārt ir jākonsultējas ar skolēniem. Tāpēc, lai tiešām saprastu skolēnu vajadzības, kādu un kur viņi vēlētos skolēnu apmaiņu. Tajā pašā laikā manuprāt tā ir ne tikai nacionālo izglītības sistēmu atbildība, bet arī Eiropas Savienības. Runājot par nacionālo līmeni, ir svarīgi arī noteikt likumdošanas aspektus, kas aptver šos izglītības aspektus, īpaši, atpazīstot, ka šis periods skolēnam ir pieejams ārvalstīs vai konkrētā valstī. Tajā pat laikā no mūsu perspektīvas mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības Erasmus+ projekts varētu būt viena no iespējām, kas dotu skolēniem iespēju ceļot.

Kā varētu uzlabot mācību ekskursijas?

Pirmkārt un galvenokārt es domāju, ka mācību plānam jābūt sasaistītam ar skolas braucieniem, tā lai tas, kas tiek mācīts skolās, būtu arī fundamentāls arī ārpusklases aktivitātēs. Tāpēc, piemēram, apmeklējot vai apciemojot kādu rūpnīcu, tam jābūt saistītam ar to, ko mācāmies skolā, lai tas papildinātu skolas stundās mācīto. Piemēram, ja mēs studējam bioloģiju par dažādiem dzīvniekiem mēs varētu vēlēties apmeklēt zoodārzu, lai redzētu kā šī dzīvnieki izskatās īstajā dzīvē, un tas ietekmē skolēnus un viņu attīstību, un to, kā viņi šīs lietas uztver īstajā dzīvē. Tajā pat laikā ir svarīgi, lai notiek dialogs, lai ir konsultācijas ar skolēniem, lai patiešām saprastu, ko viņi gribētu darīt šajos skolas braucienos. Šiem skolas braucieniem ir jābūt saistītiem ne tikai ar mācību plānu, bet tiem jāņem vērā arī skolēnu vajadzības. Tāpēc, ja viņi, piemēram, vēlas uzzināt vairāk par specifisku periodu vēsturē, vai varbūt par kādu rakstnieku skolas un skolotāji var nodrošināt iespēju doties un uzzināt vairāk par šo tematu.