Labie, sliktie un neglītie veidi, kā iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanā

Attēls: Generation d-Liberation (Foto autors: Soundous Boualam)

Līdzdalība var notikt dažādos līmeņos. Petrs Franks, universitātes students un OBESSU valdes loceklis, apspriež kādā līmenī jāiesaistās skolēniem.

Sauksim lietas īstajos vārdos: bieži pārrunāts, cik svarīga ir skolēnu iesaiste, bet daudzi skolotāji no prakses zina, ka bērniem un jauniešiem ne vienmēr ir vēlme iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Mēs neizprotam to, ka bieži vien iemesls, kādēļ jaunieši izturas neieinteresēti ir tas, ka viņi nav pieraduši, ka tiek uzklausīts viņu viedoklis vai, ka tiek jautātas viņu vēlmes. Tomēr viņu viedoklis un pieredze ir ļoti svarīgi, lai pārveidotu sabiedrību tā, lai tā atbalstītu jauniešu vajadzības.

Ņemot to vērā, skolas, mācību iestādes un ar izglītību saistītas iniciatīvas iedrošina audzēkņus iesaistīties, uzskatot to par pilsoniskās izglītības paplašināšanu. Es esmu pārliecināts, ka ir jānošķir atšķirība starp abiem. Skolēnu padomes, kas risina nenozīmīgus jautājumus un lemj par salvešu krāsu ēdnīcās, nevar uzskatīt par veselīgas līdzdalības piemēru. Patiesībā, tā nav līdzdalība – pat, ja tā attīsta komunikācijas prasmes, demokrātiju un pilsoniskumu, kas ir nozīmīgs pilsoniskajai izglītībai.

Akadēmiskās literatūras pamatā ir līdzdalības kāpņu modelis. Politikas analītiķe Šerija Ārnšteina precīzi pieminēja, ka nedz līdzdalība, ne arī vara vienmēr ir vienāda: līdzdalības kāpnēm ir dažādi līmeņi. Zemākajos līmeņos ir pilsoņi, kas seko tikai valdības teiktajam. Līmenim paaugstinoties, cilvēki ir vairāk informēti par aktivitātēm, kurās piedalās, kā arī vairāk nosaka to norisi. Ja bērns ir iesaistīts politiskā protestā, nesaprotot tā nolūku, tad, saskaņā ar šo modeli, viņš tiek manipulēts. Ja viņu robeža ir salvešu krāsu izvēlē, tad viņiem ir maldīgs varas priekštats. Cilvēki realizē patiesu pilsonību tikai kāpņu augšgalā, kur notiek pilnīga iesaiste: pilsoņu vara.

Mēs Eiropas skolēnu apvienību organizēšanas birojā (OBESSU), uzskatām, ka skolu mērķis nav tikai sociālu barjeru nojaukšana un emancipētu, aktīvu pilsoņu izglītošana, bet arī viņu iesaiste to lēmumu apspriedē, kas viņus ietekmē. Nošķīruši pilsonisko izglītību no līdzdalības, un demonstrējuši to, ka tās ne vienmēr iet roku-rokā, apskatīsim kas notiktu, ja abus apvienotu.

Nesen iznācis OBESSU Generation d-Liberation projekts, kas apvieno gan pilsonisko izglītību, gan līdzdalību. Projekta mērķis ir dot iespēju vidusskolēniem veidot jauniešu asamblejas vietējā mērogā, kur viņi spēs apspriest sev svarīgas tēmas. Kad asamblejās jaunieši vienojas par kopīgām prasībām, tās tiek iesniegtas Konferencei par Eiropas nākotni. Process ietver gan jauniešu vadītu pilsonisko izglītošanos, gan reālus mēģinājumus panākt pārmaiņas. Izrādās viens patiesi var darīt divas lietas reizē.

Mūsdienu sabiedrība ar tehnoloģiju palīdzību spēj ietekmēt valsts varu: līdzdalības ideāls, kad pilsoņi piedalās valsts lēmumu izveidē. Jaunieši tai piekrīt. Bet tas ir divvirzienu ceļš: jauniešiem ir jāmaina sava vide, lai tā palīdzētu viņiem attīstīt savu pilsonību un ļautu brīvi rīkoties. Lai jaunieši spētu veidot sabiedrību, sabiedrībai ir jāapzinās jauniešu-pilsoņu nepieciešamību.


Petr Franc

Petrs Franks ir OBESSU valdes loceklis. Viņš ir bijis padomdevējs izglītības jautājumos un ievēlēts par studentu pārstāvi vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, šobrīd viņš studē tiesību un sociālās zinātnes Kārļa Universitātē Prāgā.

Birkas: