Es nerunāju par robotskolotājiem

Attēls: Hitesh Choudhary / Unsplash.com

Lai gan robotskolotāji joprojām ir zinātniskā fantastika, mākslīgais intelekts (MI) arvien biežāk kļūst par realitāti skolās. Veins Holms uzskata, ka MI izmantošana izglītībā ir kārtīgi jāizpēta, pirms MI varētu aizvietot skolotājus.

Nesenie mākslīgā intelekta (MI) sasniegumi bieži vien bijuši apbrīnojami, bet dažkārt arī biedējoši. No vienas puses ar dažām MI tehnoloģijām var analizēt medicīnas attēlus, agrīni pamanot krūšu vēzi, nieru slimības vai diabētu labāk nekā speciālisti, piedāvājot aizraujošas iespējas cilvēku veselības nākotnei. No otras puses, citas MI tehnoloģijas ir atbildīgas par automātiski ģenerētām viltus ziņām un attēliem, sistēmisku noteiktu etnisko grupu un sieviešu diskriminēšanu vai demokrātisku vēlēšanu un referendumu kompromitēšanu – vairojot raizes par cilvēku sabiedrības nākotni.

Īpaši interesanti ir tas, ka mākslīgais intelekts ir nemanāmi iekļuvis klasē. Vai mēs to vēlamies vai nē, kompānijas ar miljoniem dolāru finansējumu arvien biežāk pārdod savas pedagoģiskās MI tehnoloģijas skolās visā pasaulē, lai gan trūkst pierādījumu to efektivitātei un nenotiek konsultācijas vai debates.

Patiesībā mākslīgais intelekts ietekmē izglītību trijos atsevišķos, bet papildinošos veidos, no kuriem katrā skolotājiem ir unikāla un svarīga loma: mācīties priekš MI (palīdzot visiem sabiedrības locekļiem efektīvi dzīvot pasaulē, kuru arvien vairāk ietekmē MI), mācīties par MI (palīdzot jebkāda vecuma skolēniem apgūt matemātiku, statistiku un kodēšanu, kas ir MI tehnoloģiju pamatā) un mācīties ar MI (izmantojot MI tehnoloģijas atbalstam mācībās)

Līdz šim fokuss (ko pārsvarā motivē tehnoloģijas nevis pedagoģija) ir bijis par mācībām ar MI tehnoloģijām, kas izstrādātas, lai automātiski personalizētu apmācību. Ar šīm tā sauktajām “inteliģentajām apmācību sistēmām”, skolēni tiek iesaistīti ar ekrānos balstītām aktivitātēm. Tas, kā skolēni reaģē (izdarītās izvēles, vietas, kur tiek klikšķināts, dotās atbildes), nosaka nākamās mācību aktivitātes. Citiem vārdiem sakot, sistēma pielāgojas skolēna gaitai pa apgūstamo materiālu atbilstoši viņa spējām, jo katrs skolēns seko sev personalizēti pielāgotam ceļam.

Tāpat kā daudzi citi MI aspekti, tas izskatās iespaidīgi. Tomēr pamatpieņēmumi ir jāizpēta. Varbūt neprecīza metafora, tomēr manuprāt noderīga, ir par skolu autobusiem un Ūber takšiem. Respektīvi skolu autobuss ir mācības klasē. Visi skolēni šajā autobusā atrodas vienlaicīgi, brauc pa to pašu maršrutu, dodas tajā pašā virzienā. Bet inteliģentās apmācību sistēmas ir Uber taksis, kas ved skolēnu pa viņu personalizēto maršrutu.

Taču mēs nebraucam ar Uber personalizēto maršrutu dēļ. Mēs tos izmantojam, jo tie mūs ved uz turieni, kur mēs kā indivīdi vēlamies nokļūt. Tāpēc, lai mācīšanās būtu patiesi personalizēta, tai arī būtu jānoved pie personalizētiem mācību rezultātiem. Tam būtu arī jānodrošina skolēniem teikšana par viņu mācīšanos, kā arī jāiedvesmo viņus piepildīt savas personīgās ambīcijas un potenciālu, lai viņi panāktu to, ko psihologi sauc par “pašaktualizāciju”. Tas tiek reti panākts, jo inteliģentās mācību sistēmas galvenokārt izmanto zināšanu-nodošanas instruēšanas pieeju.

Neizbēgami, pretēji mārketinga spiedienam, jebkāda MI izmantošana izglītībā ievieš ievērojamus izaicinājumus, kam jāpievērš uzmanība. Piemēram, MI nodrošināta nepārtraukta novērošana var aizvietot intervālos pārbaudījumus, taču tai būs nepieciešama arī nepārtraukta skolēna uzraudzība – MI izmantošana, lai novērotu un iesaistītu skolēna emocijas var veicināt mācīšanos, bet tā arī simbolizē bezprecedenta iejaukšanos skolēnu privātajā dzīvē, bet automātiskā vērtēšana, lai gan varētu samazināt skolotāju darba apjomu, samazinās skolotāju iespējas uzzināt par skolēnu spējām. Tāpat jāatrisina tādi ētikas jautājumi kā taisnīgums, atbildība, caurskatāmība un aizspriedumi.

Tomēr nav jautājumu par to, vai MI būtu jāspēlē kāda loma izglītībā. Patiesībā no mana skatupunkta MI rīki, kas izstrādāti skolotāju atbalstam nevis aizvietošanai, ir vēlami. Taču plašai MI ieviešanai izglītībā vajadzētu būt pakļautai rūpīgai izpētei, bet pedagogiem būtu jāiesaistās diskusijās ar MI tehnologiem un uzņēmējiem, lai nodrošinātu, ka MI izmantošanai skolās patiešām ir labvēlīga ietekme, kas vienmēr sākas un beidzas ar mācīšanos.


Wayne Holmes

Dr. Veins Holms (@wayneholmes) ir Apvienotās Karalistes vadošā inovāciju fonda Nesta vecākais (izglītības) pētnieks, kā arī pamatautors grāmatai Mākslīgais Intelekts izglītībā: solījumi un sekas mācīšanai un mācībām (2019).