Īpašas pūles: kā risināt priekšlaicīgu skolas pamešanu

Image: Steven Lelham / Unsplash.com

Izglītība ir viena no valsts viskonkurētspējīgākajām priekšrocībām un jauniešiem ir svarīgi pabeigt izglītību, lai viņi varētu izmantot visas darba tirgus iespējas. Taču vai tas ir tas, kas skolā motivē mācīties? Ko var darīt, lai skolas varētu veiksmīgi risināt priekšlaicīgu mācību pamešanu? Izglītības ekspertam Pēram Kornālam ir daži ierosinājumi.

Ja aplūkojam skolas, kam izdevies atrisināt priekšlaicīgu skolas pamešanu, var redzēt, ka tās ir atšķirīgas, taču zem šīm acīmredzamajām atšķirībām, redzami svarīgi kopsaucēji. Viens ir tas, ka tajās nekad neatmet cerības par skolēniem. Tie nepārtraukti domā, ko mēs varam darīt, lai gūtu panākumus ar viņu. Viņi ir gatavi pielikt īpašas pūles. Taču kāpēc?

Pirmā un svarīgākā atbilde ir tā, ka šos skolotājus un skolu vadītājus nemotivē tādi iemesli kā nacionālais kopprodukts (NKP). Viņus motivē pati tikšanās ar jaunieti un iespēja uzlabot viņa vai viņas dzīvi. Savukārt tas ir tieši saistīts ar izglītības demokrātisko misiju. Mūsu demokrātijas pamatā ir pārliecība, ka visiem cilvēkiem ir vienāda vērtība, taču, lai šo ideju varētu patiešām realizēt, visiem jābūt zināšanām un nepieciešamajiem rīkiem, lai strādātu demokrātiskā sabiedrībā un panāktu vienlīdzību. Šis ir bijis pamatprincips kopš Apgaismības laikmeta. Pētījumi pierāda, ka skolās, kas novērš priekšlaicīgu skolas pamešanu, ir tieši šādi vadītāji ar spēcīgiem morāliem principiem.

Otrais, kas raksturo šādas skolas, ir tas, ka tās veido spēcīgus skolotāju tīklus un turpina tos attīstīt starp skolotājiem, skolu vadītājiem un dažādām profesionāļu grupām skolās un ar vietējām sabiedrībām un vecākiem. Trešā īpašība ir tā, ka tās nevaino skolēnus, vecākus vai sabiedrību par skolas kļūdām, taču tā vietā nepārtraukti domā, ko viņi paši varētu darīt labāk, lai sasniegtu skolēnus un iesaistītu viņus pašu izglītībā. Vienā no trim filmu piemēriem, kas tagad pieejami Eiropas Skolu rīkkopā, direktore Malmaskolan skolā, Zviedrijā, algoja speciālu cilvēku, kas bērnus atveda no mājām uz skolu uz brokastīm pirms mācību stundām. Viņi bija nolēmuši darīt visu, kas bija nepieciešams, lai realizētu skolas nolūku palīdzēt visiem skolēniem gūt panākumus.

Vēl viena īpašība šādām skolām ir tas, ka tās seko līdzi tam, kā skolēniem klājas. Viņi to nedara, lai parādītu ciparus kādai atbildīgajai autoritātei vai rajona pārvaldei, bet paši savam labumam, lai viņi nepalaistu garām kāda skolēna vajadzības un lai viņi varētu pamanīt jomas, kurās viņiem pašiem nepieciešama attīstība.

Ar to visu katrai skolai nepieciešami pietiekami resursi atkarībā no tās apkārtnes socioekonomiskās struktūras. Katrai skolai jāveido komandas ar daudzām prasmēm, atjautību un, pats galvenais, drosmi. Skolas, kam izdodas novērst priekšlaicīgu skolu pamešanu, parasti vada direktori, kas uzdrošinās darīt kaut ko netradicionālu, iespējams, pat lauž kādu nerakstītu (dažkārt par oficiālu) noteikumu, lai tiem izdotos panākt, ka visi skolēni sasniedz savus mērķus. Viņi to dara, jo viņu morālais kompass nosaka viņu vadību. Tāpēc mūsu skolu sistēmai jāparedz iespēja skolu vadītājiem rīkoties autonomi.

Pēdējais, būtiskais faktors nosaka, ka skolu vadītājiem ilgi jāstrādā skolās, kam nepieciešami uzlabojumi. Pastāv skaidra saikne starp vadības ilgtspējību un skolu rezultātiem. Kāpēc? Jo tas aizņem daudz laika izstrādāt prasmes un attiecīgo pārliecību, kas nepieciešamas cilvēkiem organizācijā, lai justos droši un motivēti smagi strādāt, lai sevi pilnveidotu. Tāda veida drošības sajūtu (ar izaicinājumiem) ikviens var izstrādāt pats, lai rūpētos par citu attīstību.


Per KornhallPērs Kornāls (@kornknarr), PhD ir neatkarīgais eksperts un autors. Viņš strādājis par Zviedrijas Izglītības Nacionālās aģentūras izglītības direktoru un skolu stratēģi Zviedrijas pašvaldībā. Viņš ir SLFF, Zviedrijas pedagoģijas grāmatu un materiālu rakstnieku autortiesību organizācijas, vadītājs. Kopš 2013. gada viņš piedalījās Eiropas Komisijas neatkarīgo, izglītības ekspertu tīklā. Viņš ir publicējis vairākas grāmatas par profesionālo izaugsmi un Zviedrijas skolu sistēmas analīzi.