Ceļš uz demokrātisku skolu kultūru Turcijā

“Neviens nav piedzimis zinot, kas ir demokrātija, tas ir jāapgūst un galvenais jāpiedzīvo.” Sāra Kītinga no Eiropas Padomes Izglītības departamenta dalās pārdomās par savu jaunāko darbu.

Kā mēs varam popularizēt demokrātisku skolu kultūru no Stambulas līdz bezgalīgajiem Mezopotāmijas līdzenumiem pie Mardinas? Uzdevums šķiet diezgan apjomīgs ar Turcijas 17 miljoniem skolas vecuma bērniem. Taču Eiropas Padomes darbs 80 skolās no 10 valsts provincēm nesa pozitīvas un konkrētas pārmaiņas.

Landscape in Turkey

Demokrātijas paaudze

Sadarbojoties ar Turcijas Nacionālās izglītības ministriju Eiropas Padome atbalstīja demokrātiska pilsoniskuma izglītību ar apvienoto Eiropas Savienības un Eiropas Padomes projektu.

Projekta rezultātā tika radīts jauns kurss par demokrātiju un cilvēktiesībām desmitgadniekiem – apmēram 1.3 miljoniem bērnu ikgadu – izvēles kurss vidusskolām, jaunas mācību grāmatas un apmācīti skolotāji. Skolas arī popularizēja demokrātisku kultūru ar skolas aktivitātēm.

School in Turkey

Vai tas ir papildu darbs skolotājiem?

Kā teica kāds skolotājs: “Mums ir tik daudz darāmā, mums nav laika pievienot vēl uzdevumus, lai veicinātu demokrātiju.” Vēl kāds skolotājs bija uztraucies par gaidāmo haosu stundās, ja tajās ieviesīs vēl demokrātiskākas metodes.

Ar šo projektu skolotāji saprata, ka mērķis nebija pievienot vēl jaunu priekšmetu, bet drīzāk iepazīstināt ar demokrātijas kultūru caurvijot mācību plānu, mācības un vadību. Tātad nevis tikai mācīt par cilvēktiesībām un demokrātiju, bet mācīt caur cilvēktiesībām un demokrātiju.

Ko darīja skolās?

Projekta mērķis bija mainīt uzvedību un ieradumus. Piemēram, skolās tika ieviesta “vēlmju kaste”. Skolēni vispirms izteica nereālistiskas prasības, bet drīz saprata, ka viņiem jāapsver arī iespējamie risinājumi problēmām. Piemēram, vienā skolā skolēniem nebija āra atpūtas teritorija un, apspriedušies savā starpā un ar skolotājiem un vadību, viņi dabūja daļu stāvlaukuma spēlēm un sportam.

Kādā citā skolā vadība nevēlējās mainīt bojātās klases durvis un aicināja skolēnus pārkrāsot durvis ar zīmējumiem, kas atspoguļoja demokrātiju un cilvēktiesības. Tā kā skolēni jutās lepni par pašu krāsotajām durvīm, tās vairs nevajadzēja mainīt un tas netieši, pozitīvi ietekmēja skolas budžetu.

Šādas pārmaiņas notika soli pa solim. Skolēni jutās arvien vairāk iesaistīti savā skolā un savās kopienās, samazinājās apcelšana un dažkārt pat uzlabojās mācību sekmes. Kā teica viens no skolēniem, viņa labprātāk apmeklēja skolu, jo tagad juta, ka viņas viedoklis tiek novērtēts.

Ko mēs uzzinājām?

Skolām jāiesaistās brīvprātīgi un jāiesaista vadība, skolotāji, skolēni, pat skolas apkopēji un galvenais – vecāki. Mēs atklājām, ka vislabāk sākt ir pamatskolā. Mēs atklājām arī to, ka lai gan skolas aktivitātes izveidoja pamatu, nepieciešama sistemātiskāka pieeja.

Stairs in Turkish school

Eiropas līmenī?

Eiropas Padome vēlējās šo tēmu izstāstīt savām 47 dalībvalstīm, attīstot Demokrātiskas kultūras kompetenču atsauksmju struktūru (RFCDC). Balstoties izsmeļošā izpētē, tika identificētas divdesmit kompetences demokrātiskai kultūrai, kas kārtojamas četrās kategorijās: prasmes, attieksme, vērtības, zināšanas un kritiska izpratne. To atbalstīja izglītības ministrijas 2016. gada maijā.

20 Competences for Democratic Culture

Struktūra ir bijis noderīgs rīks valstīm, veicot reformas izglītības sistēmās. Mūsuprāt tas ir visaptverošs, piemērojams dažādos kontekstos un izrādījies kā viegli piemērojams dažādām nacionālajām sistēmām.

Starp šādām reformām bija aktīva pilsoniskuma popularizēšana, iekļaujoša izglītība, kā arī apcelšanas un radikalizācijas novēršana. Piemēram, skolās tika ieviestas pārmaiņas, lai atbalstītu bērnus ar īpašām vajadzībām, bet struktūra var ietekmēt šo bērnu pieņemšanu arī veicinot tādas kompetences kā empātiju.

Kas nākamais Turcijai?

Turcija lēma ieviest šo struktūru savā izglītības sistēmā un 2018. gadā tika uzsākts sadarbības projekts ar Eiropas Savienību, Eiropas Padomi un Nacionālās izglītības ministriju. Projekts veicinās demokrātisku kultūru skolās gan Stambulā, gan dienvidaustrumu lauku reģionos. Lai ikvienam būtu iespēja būt aktīvam pilsonim, kas var apgūt un praktizēt demokrātiju, neskatoties uz dzīvesvietu.


Sāra Kītinga (Sarah Keating) pievienojās Eiropas Padomes izglītības departamentam 1994. gadā un tagad vada Sadarbības un kapacitātes veidošanas nodaļu. Viņa atbild par iekļaujošās izglītības, demokrātiskas kultūras un izglītības ētikas un integritātes projektiem. Trīs gadus viņa strādāja Sarajevā un regulāri ceļo uz Turciju un tuvējiem reģioniem.