Ārpusskolas fizisko un sporta aktivitāšu ieguldījums aktīvā dzīvesstilā

Image: Halfpoint / Shutterstock.com

Tiesības kustēties ir cilvēktiesības. Taču ne kura katra kustēšanās! „Ja vēlamies attīstīt mūsu fiziskās prasmes, vienīgais ierobežojums ir mūsu iztēle”… un mūsu zināšanas, mūsu apņēmība un mūsu enerģija kā profesionāļiem.

Viens no fiziskās pratības elementiem ir kustība. Iemācīties kustēties ir tik pat svarīgi, kā apgūt alfabētu vai skaitīšanu. Fiziskās pratības pamatkustības ir pamata motorās prasmes, kas tiek izpildītas dažādos fiziskās un sociālās vidēs (Galahī, 1982).

Fiziska pratība atver durvis uz neskaitāmām iespējām fiziskajās aktivitātēs, sportā un ikdienā.

Kā mēs varam radīt īsto vidi, lai apgūtu kustību pamatus, kas nosaka motoros apstākļus un sporta prasmes?

Dažādu iemeslu dēļ skola ir viena no labvēlīgākajām vidēm, lai apgūtu fiziskas un sporta aktivitātes. Mēs redzam, kā parādās jauni modeļi koptelpām, kas, cerams, atbalstīs mūsu skolēnu treniņus un sekmes, kā arī fiziskās un sporta aktivitātes, kas tiek organizētas pusdienu pārtraukumos, pēc skolas un dažkārt arī starp stundām.

Skolas vide nodrošina drošu vietu, kur veikt fiziskās un sporta aktivitātes. Tajā pastāvīgi tiek motivēts aktīvs dzīvesstils un cieņa pret drošības noteikumiem, kurus iesaka ne tikai skola, bet arī sporta un atpūtas vide, integrējot skolotāju, treneru un citu ieinteresēto uzvedību. Domājot par iesaistītajām pusēm, Eiropas Savienības finansētais un Paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) padomes vadītais projekts „Par drošu sportu” piedāvā pašvērtējuma rīku ikvienai institūcijai, kas piedāvā fiziskas un sporta aktivitātes jauniešiem: http://pjp-eu.coe.int/en/web/pss/home

Sporta skolotāji, treneri un dažkārt arī vecāki iesaistās ārpus skolas fizisko un sporta aktivitāšu nodrošināšanā. Vai viņi sacenšas savā starpā? Tā neizskatās. Skolu mērķis nav būt iekļautai vietējā sporta politikā, drīzāk ieviest jaunas sadarbības formas, kas formālā struktūrā ir saskaņā ar viņu pašu misiju un mācību programmu. Vairākas Eiropas programmas (Erasmus+ Sport) atbalsta šādas iniciatīvas, piedāvājot sadarbības veidus starp klubiem un skolām (Aktīvās skolu kopienas).

Kādēļ jāliek uzsvars uz regulārām fiziskām aktivitātēm? „Visi” zina PVO ieteikumus: ja bērni un pusaudži iesaistās vismaz 60 minūtēs fizisku aktivitāšu ikdienas, uzlabojas veselība. Fiziskas aktivitātes ir veicina veselību, stiprina muskuļus un saites, kā arī samazina riskus saslimt ar hroniskām slimībām. Tās veicina arī pašapziņas un pašpārliecības stiprināšanos un samazina stresu un trauksmi. Ja šiem ieguvumiem vēl pievieno fizisko aktivitāšu labvēlīgo ietekmi uz akadēmisko sniegumu – kognitīvās prasmes un attieksme (koncentrēšanās spēja, atmiņa, vārdu krājums), akadēmiskā uzvedība (iesaistīšanās, uzdevumam veltītais laiks, ārpusskolas aktivitātes, uzvedība skolā) un akadēmiskās sekmes (atzīmes, vērtējumi, testi) – atbildība, kas gulstas uz skolēnu autoritātēm kļūst acīmredzama! Tas ļauj saskatīt arī to, kas tiek atņemts bērniem un jauniešiem, kam nav pieejas augstas kvalitātes sporta aktivitātēm.

Ir veikti daudzi pētījumi, kas vienmēr apstiprina, ka mācību stundu samazināšana, lai palielinātu fizisko aktivitāšu stundu skaitu, vienmēr saglabā akadēmisko rezultātu stabilitāti vai pat tos uzlabo.

Taču pat neskatoties uz šo neapstrīdamo patiesību, daudzi jaunieši neiekļaujas fizisko aktivitāšu rekomendācijās. Kāpēc? Fiziskā pratību varētu būt iedvesmojošs koncepts no dzīves agrākajiem gadiem. Šādas aktivitātes var organizēt klubos bez jebkādām citām saistībām kā tikai iestāšanās vienā vai vairākās aktivitātēs.

Pedagoģiskais klimats (prieks, mācības, kopīgi centieni), iejaukšanās efektivitāte (sporta skolotāju zināšanas, sadarbība ar treneriem, integrācija ar vecākiem un citiem kompetentiem skolotājiem) dod iespēju piedāvāt piemērotas aktivitātes tā, lai visi bērni, skolēni un studenti var pilnveidoties jebkurā līmenī un ar jebkurām vajadzībām. Šādas vides radīšana veicina fiziskas un sporta aktivitātes. Dažreiz grupas saliedēšana veicina iesaistīšanos, bērni un pusaudži vēlas pavadīt vairāk laika kopā un nekavēt treniņus, piedalīties sacensībās, u.c.

Roza-Marija Raponda (Rose-Marie Repond) kopš 2014. gada ir Šveices Federālā Sporta institūta zinātniskā padomniece. Pirms tam viņa bija profesore šajā institūtā, kā arī Lozannas Universitātes Sporta zinātņu institūtā. Viņa bijusi iesaistīta vairākos Eiropas projektos par fizisko izglītību, veselību un sportu.

Tēmas: