Mēs nevaram atļauties novērst mūsu acis no pirmsskolas izglītības

Attēls: ISSA & McConnico

Šobrīd ir ļoti grūts periods agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē (APIA). Dekādēm ilgi mēs esam centušies parādīt, cik svarīgi ir pirmie gadi katra bērna dzīvē un izcelt ieguvumus no kvalitatīvas bērnības. Mēs uzskatām, ka drīz APIA būs galvenā prioritāte Eiropas un globālajā darba kārtībā. Tagad, kad mēs saprotam vairāk par COVID-19 pandēmijas ietekmi, mēs varam izvērtēt mūsu pirmskrīzes prioritātes un saprast, ka šodienas realitāte daudz ko (diemžēl) atklāj. Ko mēs redzam?

Aplūkosim kopā APIA sistēmas caur pirmskrīzes un pēckrīzes lēcām.

Pirms krīzes raizes par APIA sistēmas kvalitāti laiku pa laikam tika paceltas politiskās dienaskārtības arēnā, kamēr Eiropas līmenī tika izstrādātas 2019. gada maija Padomes ieteikumi par augstas kvalitātes agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām. Šis ir pirmais tāda veida dokuments ar atbalstu Eiropas līmenī, tas demonstrē daudzsološu virzību uz nepieciešamību pēc sistēmiskas kvalitātes APIA, kā arī nepieciešamību pēc ilgtspējīgas investīcijas pirmajos gados.

Izaicinājumi kvalitātes uzlabošanai slēpās vismaz trijās dimensijās:

  • pieejamība – vietu trūkums īpaši jaunākajiem bērniem (vecumā zem 3) un riska ģimenēm un bērniem;
  • personāls – personāla novecošana, zemas algas un liela darbinieku maiņa, nedroši darba apstākļi ar maz iespējām karjeras un profesionālajai pilnveidei;
  • pārvaldība un finansējums – sektors, kam kopumā pietrūkst finansējuma un infrastruktūras, kurā ir vāja koordinācija, īpaši starp bērnu vecuma grupām un īpaši sadalītās sistēmās.

Bet kas notiek tagad, šajā strauji mainīgajā vidē, kad mums joprojām jāapgūst COVID-19 krīzes ietekmes apmērs uz APIA sistēmām?

Daudzās valstīs APIA infrastruktūra jau iepriekš bija nepietiekama, lai apmierinātu ģimeņu pieprasījumu (vai tiesības?). Tagad mēs prognozējam arvien mazāk iespēju, APIA pakalpojumu pieejamība uzlabosies, īpaši tiem, kas vēsturiski ir bijuši sabiedrības atstumti. Ja pirms krīzes APIA pieejamība, demonstrēja to, cik prioritāra valdībām ir investēšana viņu valstu jaunākajās paaudzēs, tad tagad APIA pieejamības trūkums un dalība tajā parādīs un izcels nevienlīdzību sabiedrībā starp dažādām bērnu grupām.

Kamēr netiks ieviesta politika, kas nodrošina ģimenes ar nepieciešamo atbalstu, lai viņi varētu būt ekonomiski pašpietiekami, tieši tie bērni, kam visvairāk nepieciešami APIA pakalpojumi, joprojām nevarēs saņemt līdzvērtīga sākuma iespējas un diemžēl, pieaugot nabadzībai ģimenē, pieaugs arī viņu skaits. Iespējams, ka tagad vairāk kā jebkad, APIA jāuztver kā sabiedriskais labums un sabiedrībai būtisks pakalpojums, ko var izmantot un atļauties visi bērni. Cīņa pret nevienlīdzību un nevienlīdzīgu sabiedrību sākas šeit.

Jau pirms krīzes APIA personāla atalgojums bija zems, tādējādi mazinot atzinību par viņu darbu, kā arī nenodrošinot iespējas profesionālai un karjeras izaugsmei. APIA sistēmām izmisīgi nepieciešamas investīcijas, lai palīdzētu noturētu un pilnveidot viņu profesionāļus. Tagad viņi uztraucas par to, ka zaudēs darbu (daži tos jau ir zaudējuši) par spīti tam, ka ir pārvarējuši iepriekš nepieredzētos attālinātā darba izaicinājumus. Uz viņu pleciem gulstas augstās prasības un atbildība par pakalpojumu atsākšanu.

APIA personāls ir svarīgs balsts vietējās kopienas līmenī un būtisks līdzeklis drošības tīklu radīšanai bērniem un ģimenēm. Visvairāk par saviem mazuļiem uztraucas un rūpējas vecāki. APIA personāls par visiem bērniem un ģimenēm rūpējas ar profesionālismu.

Vai viņu darbs beidzot saņems atbilstošu un sabiedrisku atzinību? Taisnīga un skaidra analīze pakalpojumiem, kas ievijas labi funkcionējošas un radošas sabiedrības (un ekonomikas) audeklā, nodrošinot pierādījumus, ka APIA ir jāprioritozē kā steidzams ieguldījums.


Dr Mihaela Ionescu

Dr. Mihaela Jonesku ir programmas direktore ISSA – starptautiskajā soli pa solim asociācijā. Viņa ir APIA eksperte un izglītības zinātņu doktore. Pēdējos 25 gadus ir strādājusi kā pētniece izglītības jomā kā politikas izstrādātāja, trenere un programmas un projekta koordinatore, cenšoties uzlabot APIA pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu pieejamību.