Vai ir pienācis laiks attīstīt iteratīvas pedagoģiskās digitālās prasmes?

Attēls: Dirk Wouters / Pixabay.com

Pedagoģiskā digitālā kompetence ir spējas pastāvīgi plānot, vadīt un izmantot mācīšanu ar digitālo tehnoloģiju atbalstu. Kā mēs ātri (un sāpīgi) uzzinājām pagājušā mācību gadā - tas nevar būt statisks attieksmju, zināšanu un prasmju kopums. Kā skolotāji var veidot noturību pret nākotnes krīzēm? Digitālās izglītības eksperte Lidija Kralja izklāsta savus viedokļus.

Visiem skolotājiem ir kaut kāda līmeņa pedagoģiskā digitālā kompetence. Tomēr ir svarīgi to pastāvīgi izvērtēt un pārskatīt, iepazīstoties ar teoriju, aktuāliem pētījumiem un pārbaudītu pieredzi, taču vienmēr par prioritāti nosakot skolēnu mācīšanos.

Iteratīva pieeja izglītībā

Iteratīvais manifests izklāsta labākus programmatūras izstrādes veidus, kurus mēs varētu piemērot arī izglītībai. Iteratīvās (agile) pieejas galvenās idejas ir (iztulkotas izglītības kontekstā):

  • personības un komunikācija pirms procesiem un instrumentiem;
  • strādājošas aktivitātes un pieejas pirms visaptverošas dokumentācijas;
  • sadarbība ar skolēniem pirms sekmēm;
  • reakcija uz pārmaiņām nevis sekošana plānam.

Šādas pieejas piemērošana skolotāju pedagoģiskās digitālās kompetences pilnveidošanai nozīmē to, ka skolotājiem ir jāiegūst digitālā kompetence, jāmēģina to apgūt savā klasē, jāpārdomā darbība, jāapspriež tā ar skolēniem, jāizlemj, kā pilnveidoties, un jāizmanto tā no jauna. Tieši tāpat kā iesaka iteratīvā metodoloģija: dari, saņem atsauksmes, uzlabo, atkārto.

Nesenais Eiropas Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par kombinētajām mācībām arī turpmāk atbalsta skolotāju digitālās kompetences attīstību kā ceļu uz izglītības sistēmu atveseļošanu un sagatavotību. Tā iesaka pilnveidot apmācības kursus, pedagoģiskos moduļus un resursus, pamatojoties uz skolotāju pieredzi un atsauksmēm. Tā arī mudina skolotājus piedalīties pētniecības projektos un izmantot digitālās tehnoloģijas, lai atbalstītu mācības dažādās vidēs. Visos šajos pasākumos noderēs iteratīvā pieeja.

Digitāli kompetenti (un izturīgi) skolotāji

Izturētspējas palielināšana pret nākotnes krīzēm nozīmē arī to, ka skolotājiem jāatsakās no kategoriskās mentalitātes. Tā kā pasaule nav tikai melna vai balta, tad arī izglītībai nav jābūt tikai klātienē vai tikai attālināti – starp šīm pieejām ir iespējamas daudz kombinācijas. Kombinētā mācīšanās, kā aprakstīts priekšlikumā Padomes ieteikumam par kombinēto mācīšanos, notiek, ja skola, pedagogs vai izglītojamais izmanto vairāk nekā vienu pieeju mācību procesam, apvienojot dažādus mācību līdzekļus un mācību vides.

Pedagoģiskā digitālā kompetence kombinētām mācībām ietver:

  • zināšanas par to, kā izteikties digitālajā formā;
  • skaidri un saprotami izklāstīt savas prasības un pārliecināties, ka skolēni tās ir redzējuši;
  • izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus un vairākkārt atkārtot ziņojumus dažādos saziņas kanālus;
  • dalīties ar mācību resursiem dažādās formās, lai tie būtu pieejami visiem skolēniem;
  • dažādu skolēnus iedvesmojošu digitālo resursu iespēju apzināšanos, un palīdzību nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem;
  • mudināt skolēnus efektīvi izmantot visus saziņas veidus, lai dalītos savās domās un viedokļos.

Iteratīvās pedagoģijas digitālās prasmes varētu attīstīt, izmantojot personāla apmaiņu un savstarpēju mācīšanos, tīklus, sadarbības projektus un prakses kopienas, vai arī pamatojoties uz veiksmīgām inovācijām, kas ieviestas vai pārbaudītas pandēmijas laikā, kā ierosināts ierosinātajā Padomes ieteikumā par kombinētajām mācībām.

Kā jau mums atklāja iepriekšējais mācību gads - pedagoģiskās digitālās prasmes nav fiksēts kopums – mums tās ir ātri jāapgūst un jāliek lietā vēl ātrāk. Taču mums joprojām ir apzināti jāpārdomā iegūtā kompetence un pieredze, attīstot spēju izskaidrot, kāpēc konkrētajā izglītības kontekstā kaut kas darbojas vai nedarbojas. Tas nozīmē arī to, ka skolotāju digitālajām prasmēm ir krietni jāattīstas, jo ir pienācis laiks iteratīvi izmantot pedagoģiskās digitālās prasmes.

Ja vēlies uzzināt vairāk par iteratīvo pieeju izglītībā, sāc ar publikācijām, kas uzskaitītas tīmekļa vietnēIteratīvās izpētes konsorcijs skolām.


Lidija Kralj

Lidija Kralja ir European Schoolnet vadošā analītiķe, eMācību un projektu vadītāja, kā arī matemātikas un datorzinātņu pasniedzēja ar 30 gadu pieredzi. Viņa piedalās kā eksperte Eiropas Komisijas darba grupās par AI izglītībā, digitālajā izglītībā un drošākā internetā, kā arī UNESCO darba grupā par AI izglītībā.