Veido saiknes un uzvari: tīklu un visas skolas pieejas ceļvedis.

Image: Rawpixel / Shutterstock.com

Vai esi izveidojis pastāvīgas saites ar citām skolām vai skolotājiem, kur dalīties pedagoģijas pieejās? Varbūt esi piedalījies eTwinning projektā, kas izaudzis par ilgtermiņa partnerību? Pēdējā laikā tīklošanās ir nokļuvusi uzmanības centrā. No vienas puses izglītības sistēmas kļuvušas sarežģītākas un tajās nepieciešama komplicēta mijiedarbība starp visiem iesaistītajiem, bet no otras puses skolotāji vēlas atbrīvoties no profesionālās izolētības. Taču kad un vajadzētu veidot tīklu? Šī pamācība ir domāta skolu vadītājiem, politikas veidotājiem un skolotājiem, kas vēlas veidot plašākus tīklus.

Tīkli skolu izglītībā – vai vari tos identificēt?

Kad par šo tematu aptaujājām School Education Gateway lietotājus, 87% respondentu apgalvoja, ka ir iesaistīti vismaz vienā tīklā. Tā varētu būt, kad iedomājamies, cik dažādas ir iespējamās tīklu formas. Saskaņā ar ET2020 skolu darba grupu tās var būt horizontālas vai vertikālas, pastāvīgas vai pagaidu, formālas vai neformālas, centralizētas vai decentralizētas.

Tās var būt arī politikas vai prakses inkubatori, tādi kā Skolēnu iespēju palielināšana ar lasītprasmes un zināšanu pieejamības uzlabošanu Slovēnijā, vai arī rīki izglītības pārvaldei, kā Reģionu padomju vadītāju tīkls Horvātijā, vai arī papildu forumsKlasCement Beļģijā.

Taču Eiropas tīklus caurvij skaidra līnija, ļaujot mums izsecināt vairākas rīcības iespējas, kas visiem jāpatur prātā.

Eiropas tīkli – vai vari tajos iesaistīties?

Veicot vairākas gadījuma izpētes Eiropā, darba grupa identificēja astoņus principus, kas raksturīgi sekmīgiem tīkliem. Sākotnēji tie tika izstrādāti politikas veidotājiem, taču tie ir vienlīdz saistoši skolu vadītājiem, skolotājiem vai citiem iesaistītajiem.

  1. Mērķu noteikšana un kopīgi mērķi: pārliecinies, ka tīklam ir skaidra vīzija un vienoti mērķi, ka tos var konstanti pārskatīt.
  2. Autonomija, atbildība un elastīgums: dalies atbildībā ar citiem iesaistītajiem un uzklausi viņu atgriezenisko saiti. Ierobežo valdības iesaistīšanos („par daudz traucējumu cilvēkus demotivē, par maz – pieļauj pašplūsmu vai vēl ko sliktāku”, apgalvo Falens).
  3. Motivācija un ieguvumi: līdzsvaro dažādās interese, atrisini konfliktus un vadi savu laiku un resursus.
  4. Dažādu iesaistīto lomas: piešķir iesaistītajiem skaidri saprotamas lomas un pietiekami brīvības to realizēt. Atbalsti un adekvāti sadali vadību.
  5. Iesaistīto pilnvarojums: ļauj horizontālu un vertikālu sadarbību (ar mediatoriem starp līmeņiem). Veic mērķtiecīgu skolu informēšanu. Vienlaicīgi jāuzmanās nepārslogot iesaistītos.
  6. Starp sektoru darbība: jādibina saites starp sektoriem un ieinteresētajām pusēm, dažkārt ar vairākiem līmeņiem. Izmanto tos pētījumu veicināšanai.
  7. Tīkla attīstība: tīklam jābūt gan elastīgam, gan nodrošinātam ar resursiem. Uzmanīgi apsver laika posmu, kas var atšķirties dažādos tīklos vai viena tīkla dažādās fāzēs. Ņem vērā citus iesaistītos.
  8. Kvalitātes nodrošināšana un pierādījumi: vislabākie tīkli ir paškritiski, sagatavo mehānismus uzraudzībai un vērtēšanai, pārliecinās, ka iznākumi tiek izmantoti gan vietējā, gan nacionālā mērogā.

Ir novērots, ka darbošanās reģionālā līmenī noder par veiksmīgu pakāpienu nacionālas sistēmas vadīšanai un komunikācijai. Dažās valstīs tas izmantots, lai mediētu starp nacionālām un vietēja mēroga prioritātēm.

Daži tīkli darbojas ar nolūku veidot saiknes Eiropas līmenī, piemēram, EUROCLIO vēstures skolotājiem, Scientix STEM skolotājiem un politikas veidotājiem vai ACEnet mākslas un kultūras izglītības profesionāļiem

Taču arī individuālā līmenī ir vēlamas noteiktas kompetences, lai tīkli veiksmīgi strādātu. Visu kopā satur vienotība, tāpēc būtiskas ir empātija un pašrefleksija, kā arī atvērtība mācībām no līdzcilvēkiem un kritiskai atgriezeniskās saites uzklausīšanai.

Tīkli sākas no mazumiņa – vai vari iesaistīt visu skolu?

Atbalstam saiknēm nav vajadzīgs reģiona vai valsts plašais mērogs. Arī vietējā mēroga tīkla versija varētu būt visas skolas pieeja, kurā, saskaņā ar ET2020 skolu politikas darba grupu, „visa skolas kopiena (skolas vadība, mācībspēki un nepedagoģiskais personāls, skolēni, vecāki un ģimenes) iesaistās saliedētā un kolektīvā sadarbībā, ar spēcīgu ārējo iesaistīto pušu un plašākas kopienas iesaisti”.

Ir vairāki praktiski veidi, kā ikviens var iepazīties ar konceptu. Vispirms var izmantot pašvērtējuma rīku Salīdzinošs mērogs pilsoniskajai iesaistei skolās, kas aprēķina, cik iesaistoša ir skola, balstoties tās aktoru iesaistē mācībās, pārvaldē, lielākā kopienā un iekļaušanā:

Var izmantot arī Eiropas rīkkopu skolām, kurā „apkopotas liecības, dokumenti un labas prakses piemēri par sadarbības pieeju skolās un ap tām”, lai uzlabotu iekļaušanu skolā un novērstu priekšlaicīgu mācību pamešanu. Tajā iekļauta anketa, ko var aizpildīt, lai saņemtu personalizētu atskaiti ar dokumentiem un gadījumu izpētēm, kas piemeklētas tavām interesēm.

Arī 2015. gada publikācija Praktisks ceļvedis skolu vadītājiem piedāvā daudz noderīgu padomu, kuros esam balstījuši divus praktiskus piemērus:

Paplašinies un vij tīklus! Tas sākas ar tevi.

Vairāk informācijas: