Sadarbība izglītības sistēmās var notikt dažādos veidos — kā tīklošanās, formālāka skolu kopu izveide utt. “Tīklošanās” gadījumā skolotāji un citi skolas darbinieki sanāk kopā, lai apspriestu idejas un dalītos labā praksē par konkrētām tēmām vai kopīgotu savus resursus, dodot labumu atsevišķām skolām un kopienām. “Kopu izveide” parasti ir formālāka vairāku vienas un tās pašas pilsētas vai vietējā reģiona skolu apvienošanās grupā, kurai ir kopīgs redzējums un attīstības procesi un kurā kopīgi tiek pieņemti lēmumi. Skolu pārstāvji apvienojas, lai kopīgotu resursus vai kopā strādātu pie lielākām iniciatīvām, kas dod ieguldījumu skolām un reģionam kopumā.
Dalībvalstīs veiksmīgi īstenotas iniciatīvas liecina, ka šis darba veids lieliski noder, lai:
- atvieglotu pāreju starp izglītības līmeņiem (piemēram, no pirmsskolas izglītības un aprūpes uz pamatizglītību, no pamatizglītības uz vidējo izglītību, tostarp profesionālo izglītību un apmācību);
- nodrošinātu izglītojamajiem nepārtrauktu atbalstu skolās/reģionā un visā audzēkņa izglītības laikā;
- sniegtu izglītojamajiem atbalstu (piemēram, multidisciplināras komandas, kas spēj koordinēti izmantot visdažādākās pieejas);
- iesaistītu vecākus;
- apmācītu skolotājus un jo īpaši nodrošinātu skolotājiem nepārtrauktu profesionālo pilnveidi (NPP).
Viss iepriekš minētais var palīdzēt novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu.
Dalībvalstu pieredze rāda, ka skolu sadarbību ir vieglāk panākt, ja tajā pēc vajadzības un atbilstoši valstī valdošajiem apstākļiem iesaistās un to atbalsta vietējās un valsts iestādes.
Pat centralizētās sistēmās vietējās varas iestādes, īstenojot, piemēram, informatīvus atbalsta pasākumus, kas paredzēti izglītojamajiem ārpus skolas vides, var sniegt papildu atbalstu, lai palīdzētu risināt ar ģimeni saistītas un sociālās problēmas, kuru dēļ jaunieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Valsts iestādes var palīdzēt, veicinot un padarot iespējamu šādu sadarbību reģionu/vietējā līmenī un piešķirot finansējumu iniciatīvām. Gan valsts līmeņa, gan vietējām izglītības struktūrvienībām ir arī labas iespējas nodibināt un uzturēt sakarus ar citām valdības struktūrvienībām un dienestiem, lai nodrošinātu to politikas jomu saskaņošanu, kas risina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas problēmu.
Skolu kopu piemērs: Portugāle
Portugālē notika liela skolu sistēmas reorganizācija, lai mazinātu ģeogrāfiskās atšķirības, kuras pastāvēja gan lauku apvidos (kur daudz skolu bija mazas un izolētas), gan pilsētās (kur skolas bieži vien bija pārpildītas). Reorganizācijas mērķis bija uzlabot 2000. gada Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultātus un risināt problēmas, kuru iespaidā daudz audzēkņu priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Reorganizācijas rezultātā tika ieviests “skolu kopu” tīkls, kas vairākas skolas (skolas ir dažādu līmeņu — no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vidējai izglītībai) apvieno vienotā izglītības projektā un viena galvenā skolu vadītāja pārraudzībā. Tipiskā kopā var ietilpt 5 līdz 10 pirmsskolas struktūras un sākumskolas, kuru audzēkņi vēlāk iekļaujas pamatizglītības iestādēs un vienā vidusskolā. Pašlaik darbojas 811 kopu un grupām nepiederošu vidusskolu.
Eiropas Komisija, Working Group Schools Policy, Early school leaving, valstu fokusa darbseminārs par skolu pārvaldību un sadarbīgu praksi, Portugāle, 2014. gada 11.–14. novembris.
Uzziniet vairāk
Bennet, B., Daughtrey, A., Wieder, A., Collaboration: Closing the Effective Teaching Gap, Mācīšanas kvalitātes centrs, Carraboro, North Carolina, 2009.
MacNeil, J., School- and Cluster-based Teacher Professional Development: Bringing Teacher Learning to the Schools, Working Paper #1, US AID, Washington, D. C., 2004.
Papildu materiāli
Lock, A., Clustering together to advance school improvement: working together in peer support with an external colleague: Full Report, Skolu līderības un bērniem paredzētu pakalpojumu nacionālā koledža, Nottingham, Apvienotā Karaliste, 2011.