1. Skolu pārvaldība (governance)

1.3. Skolu vadība

Efektīvi skolu vadītāji sekmē sadarbīgu kultūru. Skolām ir vajadzīgi dedzīgi, kompetenti un ļoti motivēti skolu vadītāji, kuri vadās pēc vērtībām un kuri var sekmēt pārdomātu rīcību un veicināt dialogu un sadarbību visu skolas dalībnieku starpā, kā arī ar citām ieinteresētajām personām. Tie skolotājiem nodrošina atbalstošu vidi, kurā tiek rosināta skolotāju savstarpējā mācīšanās, atvēlēts laiks atgriezeniskās saites sniegšanai un pārdomām un sekmēta sakaru veidošana skolā un starp skolām. Viņiem ir arī liela nozīme uz praksi orientētas sākotnējās skolotāju izglītības un uz pētniecību balstītas nepārtrauktas profesionālās pilnveides iespēju nodrošināšanā.

Rādīt vairāk

Resursi ( Meklēt starp visiem resursiem )

Šobrīd resursu vietnes saturs pieejams tikai angliski.

Essunga Municipality Schools

Essunga, a Swedish municipality, transformed the ranking of its schools from the bottom to the top of the national school league tables between 2007 to the top in 2010. Essunga has three elementary schools and one lower secondary school (grades 6-9). With 5,500 citizens, it is one of the smallest municipalities in the country. The increase in levels of achievement is attributed to a research-based approach of inclusive education. For years, the three elementary schools in Essunga had consistently experienced low educational levels. An increasing number of students were refugees or in “family placements”. In 2007, only 76% of students were eligible for upper secondary school and 20% of these were placed in special education classes. These results compelled political and school leaders and school staff to identify targeted measures to address these challenges. The municipality focused on interventions at school and in the local community to prevent school absence and increase attendance.

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.3. Skolu vadība; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 3.5. Mācīšanās un novērtēšana; 3.7. Riska grupā esošo izglītojamo pārraudzība; 3.10. Selektīvs atbalsts — īpašas izglītības vajadzības un mācīšanās grūtības

Valoda: EN

Valsts: Zviedrija

Nordic Projects to Combat School Dropout

The aim of the report Nordic Projects to Combat School Dropout is to improve and inspire new initiatives for young people, and to create enriching contacts between actors and organisations in the Nordic region.
The Nordic Web Resource on Dropout from Upper Secondary Education was a project commissioned by the Nordic Council of Ministers and run by the Nordic Welfare Centre between 2012 and 2015. The aim of the project was to compile good examples of initiatives aimed at increasing the proportion of young people in the Nordic region who complete upper secondary education.

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem; 4. Vecāku iesaiste; 5. Ieinteresēto personu iesaiste

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.2. Skolu plānošana un pārraudzība; 1.3. Skolu vadība; 1.4. Sadarbība izglītības sistēmās; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem; 2.3. Skolotāju sākotnējā izglītība un nepārtraukta skolotāju profesionālā pilnveide; 2.4. Skolotāju labjutība; 3.1. Izglītojamo labjutība; 3.2. Izglītojamo līdzdalība skolas dzīvē; 3.3. Profesionālā orientācija un atbalsts; 3.4. Mācību programma un mācīšanās veidi; 3.5. Mācīšanās un novērtēšana; 3.6. Paplašināta un ar mācību programmu nesaistīta mācīšanās; 3.7. Riska grupā esošo izglītojamo pārraudzība; 3.8. Selektīvs atbalsts — valoda; 3.9. Selektīvs atbalsts — migranti, romi; 3.10. Selektīvs atbalsts — īpašas izglītības vajadzības un mācīšanās grūtības; 3.11. Selektīvs atbalsts — izglītojamie no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides; 4.1. Saziņa un informācija; 4.2. Vecāku iesaiste skolas pārvaldībā; 4.3. Telpas vecākiem un iesaiste izglītojošās nodarbībās; 4.4. Ģimenes mācīšanās; 5.1. Daudzdisciplināras komandas; 5.2. Ieinteresēto personu tīkli; 5.3. Partnerības — darba devēji un uzņēmumi; 5.4. Partnerības — kopienas organizācijas un pilsoniskā sabiedrība

Valoda: EN

Valsts: Dānija; Islande; Norvēģija; Somija; Zviedrija

SKOLU VADĪBAS RĪKKOPA

Skolu vadības Eiropas politikas tīkls (EPNoSL) ir izstrādājis rīku, kas paredzēts domu apmaiņai, problēmu apzināšanai un prioritāro virzienu noteikšanai politikas darbībām, lai atbalstītu un paaugstinātu skolu vadības spēju veicināt taisnīgumu un mācīšanos. Tas ir paredzēts politikas veidotājiem, skolu vadībai, skolu darbā iesaistītajām personām, pētniekiem un līderības mācību institūtiem. Skolu vadības rīkkopu ir paredzēts izmantot kā palīglīdzekli, kad tiek analizēts, kā dažādu veidu skolu vadības politika un programmas mijiedarbojas un ietekmē skolu vadītāju un skolu vispārējo spēju rezultatīvi un neatlaidīgi risināt taisnīguma un mācīšanās problēmas skolās. Tā satur virkni noderīgu materiālu, videoklipu, gadījumu pētījumu un rīku komplektu par dažādiem skolu vadības aspektiem.

Joma: 1. Skolu pārvaldība (governance)

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.2. Skolu plānošana un pārraudzība; 1.3. Skolu vadība; 1.4. Sadarbība izglītības sistēmās

Valoda: BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL; PT; RO; SK; SL; SV

Valsts: Albānija; Apvienotā Karaliste; Austrija; Beļģija; Bulgārija; Dānija; Francija; Grieķija; Horvātija; Igaunija; Islande; Itālija; Kipra; Latvija; Lietuva; Luksemburga; Malta; Norvēģija; Nīderlande; Polija; Portugāle; Rumānija; Serbija; Slovākija; Slovēnija; Somija; Spānija; Turcija; Ungārija; Vācija; Ziemeļmaķedonija; Zviedrija; Čehija; Īrija