1. Skolu pārvaldība (governance)

1.3. Skolu vadība

Efektīvi skolu vadītāji sekmē sadarbīgu kultūru. Skolām ir vajadzīgi dedzīgi, kompetenti un ļoti motivēti skolu vadītāji, kuri vadās pēc vērtībām un kuri var sekmēt pārdomātu rīcību un veicināt dialogu un sadarbību visu skolas dalībnieku starpā, kā arī ar citām ieinteresētajām personām. Tie skolotājiem nodrošina atbalstošu vidi, kurā tiek rosināta skolotāju savstarpējā mācīšanās, atvēlēts laiks atgriezeniskās saites sniegšanai un pārdomām un sekmēta sakaru veidošana skolā un starp skolām. Viņiem ir arī liela nozīme uz praksi orientētas sākotnējās skolotāju izglītības un uz pētniecību balstītas nepārtrauktas profesionālās pilnveides iespēju nodrošināšanā.

Rādīt vairāk

Resursi ( Meklēt starp visiem resursiem )

Šobrīd resursu vietnes saturs pieejams tikai angliski.

Essunga Municipality Schools

Essunga, a Swedish municipality, transformed the ranking of its schools from the bottom to the top of the national school league tables between 2007 to the top in 2010. Essunga has three elementary schools and one lower secondary school (grades 6-9). With 5,500 citizens, it is one of the smallest municipalities in the country. The increase in levels of achievement is attributed to a research-based approach of inclusive education. For years, the three elementary schools in Essunga had consistently experienced low educational levels. An increasing number of students were refugees or in “family placements”. In 2007, only 76% of students were eligible for upper secondary school and 20% of these were placed in special education classes. These results compelled political and school leaders and school staff to identify targeted measures to address these challenges. The municipality focused on interventions at school and in the local community to prevent school absence and increase attendance.

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.3. Skolu vadība; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 3.5. Mācīšanās un novērtēšana; 3.7. Riska grupā esošo izglītojamo pārraudzība; 3.10. Selektīvs atbalsts — īpašas izglītības vajadzības un mācīšanās grūtības

Valoda: EN

Valsts: Zviedrija

SKOLU VADĪBAS RĪKKOPA

Skolu vadības Eiropas politikas tīkls (EPNoSL) ir izstrādājis rīku, kas paredzēts domu apmaiņai, problēmu apzināšanai un prioritāro virzienu noteikšanai politikas darbībām, lai atbalstītu un paaugstinātu skolu vadības spēju veicināt taisnīgumu un mācīšanos. Tas ir paredzēts politikas veidotājiem, skolu vadībai, skolu darbā iesaistītajām personām, pētniekiem un līderības mācību institūtiem. Skolu vadības rīkkopu ir paredzēts izmantot kā palīglīdzekli, kad tiek analizēts, kā dažādu veidu skolu vadības politika un programmas mijiedarbojas un ietekmē skolu vadītāju un skolu vispārējo spēju rezultatīvi un neatlaidīgi risināt taisnīguma un mācīšanās problēmas skolās. Tā satur virkni noderīgu materiālu, videoklipu, gadījumu pētījumu un rīku komplektu par dažādiem skolu vadības aspektiem.

Joma: 1. Skolu pārvaldība (governance)

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.2. Skolu plānošana un pārraudzība; 1.3. Skolu vadība; 1.4. Sadarbība izglītības sistēmās

Valoda: BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL; PT; RO; SK; SL; SV

Valsts: Albānija; Apvienotā Karaliste; Austrija; Beļģija; Bulgārija; Dānija; Francija; Grieķija; Horvātija; Igaunija; Islande; Itālija; Kipra; Latvija; Lietuva; Luksemburga; Malta; Norvēģija; Nīderlande; Polija; Portugāle; Rumānija; Serbija; Slovākija; Slovēnija; Somija; Spānija; Turcija; Ungārija; Vācija; Ziemeļmaķedonija; Zviedrija; Čehija; Īrija

Ziemeļvalstu projekti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai

Ziņojuma “Ziemeļvalstu projekti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai” mērķis ir uzlabot un iedvesmot jaunas iniciatīvas jauniešiem un izveidot bagātinošus kontaktus starp dalībniekiem un organizācijām Ziemeļvalstu reģionā.
“Ziemeļvalstu tīmekļa resursi saistībā ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu vidusskolās” bija projekts, kuru pasūtīja Ziemeļvalstu Ministru padome un vadīja Ziemeļvalstu Labklājības centrs no 2012. gada līdz 2015. gadam. Projekta mērķis bija sagatavot tādu iniciatīvu labus piemērus, kuras paredzētas, lai palielinātu to jauniešu proporcionālo daļu Ziemeļvalstu reģionā, kas pabeidz vidējās izglītības programmas.
Ziemeļvalstu tīmekļa portālā tika prezentēti daudzi veiksmīgi Ziemeļvalstu projekti. Iniciatīvas tika izvērtētas ārēji un uzrādīja pozitīvus rezultātus. Daži pasākumi bija īpaši izvēlēti to inovatīvā rakstura dēļ vai tādēļ, ka bija vērtīgi kā iedvesmas avoti.
Neraugoties uz Ziemeļvalstu birokrātiskajām un kultūras atšķirībām, situācija attiecībā uz jauniešiem, kuri pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, ir pārsteidzoši līdzīga. Atšķirības dažkārt ir lielākas starp pašvaldībām un skolām, nevis starp valstīm. Mācoties par veiksmīgajām iniciatīvām Ziemeļvalstīs, ir iespējams rast iedvesmu un rīkus ar mērķi uzlabot darbu, kas saistīts ar palīdzību visiem jauniešiem iegūt vidējo izglītību.
Šajā publikācijā tika aprakstīti desmit projekti, kas bija prezentēti Ziemeļvalstu labas prakses tīmekļa portālā. Daži no projektiem ir pabeigti, bet citi joprojām tiek īstenoti. Daži pasākumi ir iekļauti ierastajā darbā.

 

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem; 4. Vecāku iesaiste; 5. Ieinteresēto personu iesaiste

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.2. Skolu plānošana un pārraudzība; 1.3. Skolu vadība; 1.4. Sadarbība izglītības sistēmās; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem; 2.3. Skolotāju sākotnējā izglītība un nepārtraukta skolotāju profesionālā pilnveide; 2.4. Skolotāju labjutība; 3.1. Izglītojamo labjutība; 3.2. Izglītojamo līdzdalība skolas dzīvē; 3.3. Profesionālā orientācija un atbalsts; 3.4. Mācību programma un mācīšanās veidi; 3.5. Mācīšanās un novērtēšana; 3.6. Paplašināta un ar mācību programmu nesaistīta mācīšanās; 3.7. Riska grupā esošo izglītojamo pārraudzība; 3.8. Selektīvs atbalsts — valoda; 3.9. Selektīvs atbalsts — migranti, romi; 3.10. Selektīvs atbalsts — īpašas izglītības vajadzības un mācīšanās grūtības; 3.11. Selektīvs atbalsts — izglītojamie no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides; 4.1. Saziņa un informācija; 4.2. Vecāku iesaiste skolas pārvaldībā; 4.3. Telpas vecākiem un iesaiste izglītojošās nodarbībās; 4.4. Ģimenes mācīšanās; 5.1. Daudzdisciplināras komandas; 5.2. Ieinteresēto personu tīkli; 5.3. Partnerības — darba devēji un uzņēmumi; 5.4. Partnerības — kopienas organizācijas un pilsoniskā sabiedrība

Valoda: BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL; PT; RO; SK; SL; SV

Valsts: Dānija; Islande; Norvēģija; Somija; Zviedrija