2.4. Skolotāju labjutība
Skolotāju labjutība ir pozitīvs emocionālais stāvoklis, ko ietekmē gan izglītojamo, gan to skolotāju personiskās vajadzības un gaidas. Skolotāja labjutība un apmierinātība ar darbu spēcīgi iespaido skolotāja uzvedību un pozitīvi ietekmē gaisotni skolā un klasē un audzēkņu sasniegumus. Pētījumi arī liecina, ka pastāv pozitīva saistība starp skolotāju motivāciju un izglītojamo sniegumu un labjutību. Skolotāju labjutība ir saistīta arī ar augsti kvalificētu skolotāju noturēšanu darbā, kas ir īpaši svarīgi skolām, kurās mācās izglītojamie ar vajadzībām, kas ir augstākas par vidējām. Skolotāju labjutība un ticība saviem spēkiem arī palīdz novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai skolotāji saņemtu tiem vajadzīgo atbalstu.
Nesenos pētījumos par skolotāju labjutību galvenā uzmanība lielākoties pievērsta negatīviem aspektiem, piemēram, stresam vai izdegšanai, taču tādējādi tie arī liecina par to, cik svarīgi ir šo tematu aplūkot sākotnējā un turpmākajā skolotāju apmācībā. Skolotāju labjutību nevar panākt, tiem tikai piedaloties darbsemināros vai apmācībā. Darbinieku labjutības paaugstināšana ir ilgtermiņa process, kurā nepieciešamas pārdomas, konsekventa pieeja un konstruktīvākas prakses ieviešana un izmēģināšana. Būtībā tajā mijiedarbojas vairāki faktori:
- atbalstoša skolas kultūra: skolotāju darba apstākļu uzlabošanai ir ļoti liela nozīme to labjutības un apmierinātības palielināšanā un izglītojamo sekmju uzlabošanā. Ir svarīgi nodrošināt skolotājiem pietiekami daudz laika un telpas kopīgam darbam. Sadarbīga kultūra ietver savstarpēju atbalstu, iespēju aktīvi piedalīties skolas lēmumu pieņemšanā un kopīgās vērtībās balstītu kultūru, kurā valda uzticēšanās. Savukārt skolām, kurās valda pozitīva gaisotne, raksturīga atzinības paušana, autonomija, iedrošināšana, koleģialitāte, uzticēšanās un efektīva administratīvā vadība. Skolotāju noturēšanā un motivācijas paaugstināšanā ārkārtīgi liela nozīme ir to līdzdalībai profesionālā mācīšanās kopienā, kurā savu artavu sniedz gan sadarbība skolās, gan tīkli ar citām skolām un sabiedrību. Arī skolu vadītājiem un to vadības stiliem, vērtībām, personībai un rīcībai ir liela nozīme skolotāju labjutības veicināšanā;
- skolotāju profesionalizācija: pētījumi liecina par spēcīgu saikni starp skolotāju profesionalitāti un skolotāja tēlu citu acīs, ticību paša spēkiem un labjutību. Skolotāju sākotnējā izglītība nodrošina spēcīgu pamatu skolotāju labjutībai un ir nozīmīga skolotāju noturēšanā šajā profesijā. Nepārtrauktai profesionālajai pilnveidei (NPP) ir ļoti liela nozīme skolotāju snieguma, apņēmības un apmierinātības ar darbu uzlabošanā. Tā kā sadarbīgas padomdošanas attiecības ir spēcīgi saistītas ar patiku pret darbu, ar motivāciju, ticību saviem spēkiem, labjutību un skolotāju noturēšanu, ir rūpīgi jāizraugās pieredzējuši padomdevēji. Arī skolotāju kolēģu tīkli veicina labjutību;
- pozitīvas skolotāju un izglītojamo attiecības: pozitīvas attiecības starp skolotājiem un izglītojamajiem ir obligāts priekšnosacījums ne vien izglītojamo sekmīgumam, bet arī skolotāju labjutībai. Pozitīvas skolotāju attiecības ar izglītojamajiem paaugstina skolotāju iekšējo motivāciju. Šādas attiecības var sniegt skolotājiem gandarījumu un palielināt to motivāciju. Turklāt labas attiecības ar izglītojamajiem palīdz ne vien izvairīties no diskomforta, bet arī palielināt skolotāju labjutību.
Uzziniet vairāk
Beaudoin, M. N., Respect-Where Do We Start?, Promoting Respectful Schools, 69. sēj., Nr. 1, 2011., 40.–44. lpp.
Blömeke, S., Hoth, J., Döhrmann, M., Busse, A., Kaiser, G., König, J., Teacher Change During Induction, International Journal of Science and Mathematics Education, 13. sēj., Nr. 2, 2015., 287.–308. lpp., DOI: 10.1007/s10763-015-9619-4.
Brouwer, C., Determining Long Term Effects of Teacher Education, Peterson, P., Baker, E., McGaw, B. (red.), International Encyclopedia of Education, Elsevier, Amsterdama, 2010., 503.–510. lpp.
Day, L., Mozuraityte, N., Redgrave, K., McCoshan, A., Preventing early school leaving in Europe - Lessons learned from second chance education, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2013.
Downes, P., Prevention of early school leaving through teacher education: Some European perspectives, Rabensteiner, P., Rabensteiner, G. (red.), Internationalization in Teacher Education, Vācija, 2014., 17.–31. lpp.
Durksen, T., Klassen, R., Professional Relationships Influence Preservice Teacher Success, ASCD Express, 7. sēj., Nr. 10, 2012.
Emerick, S., Hirsch, E., Berry, B., Teacher Working Conditions as Catalysts for Student Learning, Conditions for Learning, Nr. 43, 2005.
Engels, N., Aelterman, A., Van Petegem, K., Schepens, A., Factors which influence the well-being of pupils in Flemish secondary schools, Educational Studies, 30. sēj., Nr. 2, 127.–143. lpp., http://dx.doi.org/10.1080/0305569032000159787.
Eiropas Komisija, Developing coherent and system-wide induction programmes for beginning teachers: a handbook for policymakers, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2010.
Eiropas Komisija, Supporting teacher competence development for better learning outcomes, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2013.
Eiropas Komisija, Strengthening teaching in Europe: New evidence from teachers compiled by Eurydice and CRELL, June 2015, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.
Fernández-Batanero, J., Strategies for inclusion in the face of social exclusion: Case study in Andalusia (Spain), European Journal of Special Needs Education, 29. sēj., Nr. 3, 2014., 415.–428. lpp., DOI:10.1080/08856257.2014.906978.
Hobson, A., Ashby, P., Reality aftershock and how to avert it, Cambridge Journal of Education, 42. sēj., Nr. 2, 2012., 177.–196. lpp., DOI: 10.1080/0305764X.2012.676628.
Jimerson, S., Haddock, A., Understanding the importance of teachers in facilitating student success: Contemporary science, practice, and policy, School psychology quarterly the official journal of the Division of School Psychology, Amerikas Psiholoģijas asociācija, 30. sēj., Nr. 4, 2015., 488.–493. lpp., DOI: 10.1037/spq0000134.
ESAO, Supporting Teacher Professionalism: Insights from TALIS 2013, OECD Publishing, Parīze, 2016.
Pillay, H., Goddard, R., Wilss, L., Well-being, burnout and competence: Implications for teachers, Australian Journal of Teacher Education, 30. sēj., Nr. 2, 2005., 22.–33. lpp., DOI: 10.14221/ajte.2005v30n2.3.
Schleicher, A., Teaching Excellence through Professional Learning and Policy Reform, OECD Publishing, Parīze, 2016.
Shank, M., Common Space, Common Time, Common Work, Supporting New Educators, 62. sēj., Nr. 8, 2005., 16.–19. lpp.
Spilt, J., Koomen, H., Thijs, J., Teacher Wellbeing: The Importance of Teacher-Student Relationships, Educational Psychology Review, 23. sēj., Nr. 4, 2011., 457.–477. lpp., DOI: 10.1007/s10648-011-9170-y.
Webb, R., Vulliamy, G., Sarja, A., Hämäläinen, S., Poikonen, P., Professional learning communities and teacher well‐being? A comparative analysis of primary schools in England and Finland, Oxford Review of Education, 35. sēj., Nr. 3, 2009., 405.–422. lpp., DOI: 10.1080/03054980902935008.
