2. Skolotāji

2.4. Skolotāju labjutība

Skolotāju labjutība ir pozitīvs emocionālais stāvoklis, ko ietekmē gan izglītojamo, gan to skolotāju personiskās vajadzības un gaidas. Skolotāja labjutība un apmierinātība ar darbu spēcīgi iespaido skolotāja uzvedību un pozitīvi ietekmē gaisotni skolā un klasē un audzēkņu sasniegumus. Pētījumi arī liecina, ka pastāv pozitīva saistība starp skolotāju motivāciju un izglītojamo sniegumu un labjutību. Skolotāju labjutība ir saistīta arī ar augsti kvalificētu skolotāju noturēšanu darbā, kas ir īpaši svarīgi skolām, kurās mācās izglītojamie ar vajadzībām, kas ir augstākas par vidējām. Skolotāju labjutība un ticība saviem spēkiem arī palīdz novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai skolotāji saņemtu tiem vajadzīgo atbalstu.

Rādīt vairāk

Resursi ( Meklēt starp visiem resursiem )

Šobrīd resursu vietnes saturs pieejams tikai angliski.

School innovation in Europe: Fostering equal chances for children from different social backgrounds by making learning more active at the Béla IV Primary School in Hejőkeresztúr

The ‘Complex Instruction Programme’ (CIP) provides equal chances for children from different social backgrounds. The method seeks to change children roles and responsibilities in active learning. CIP is based on four principles: (1) education involves a varied level of non-routine, open-end tasks to mobilise students of different abilities; (2) responsibility is shared, learners are responsible for their personal work while the group is responsible for individual achievements; (3) work is evaluated against set norms and roles; (4) hierarchy within the group - the status of the students is mobile. In addition, the school uses other innovative practices, such as a reading programme for the elementary grades where students regularly read aloud to each other in pairs, and then exchange their thoughts, and the ‘learning between generations’ programme where children draw their family trees and label each member with a special skill they have.

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem; 4. Vecāku iesaiste

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem; 2.4. Skolotāju labjutība; 3.1. Izglītojamo labjutība; 3.2. Izglītojamo līdzdalība skolas dzīvē; 3.4. Mācību programma un mācīšanās veidi; 3.6. Paplašināta un ar mācību programmu nesaistīta mācīšanās; 3.8. Selektīvs atbalsts — valoda; 3.11. Selektīvs atbalsts — izglītojamie no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides

Valoda: EN

Valsts: Ungārija

School innovation in Europe: making students the owners of their learning process though teacher empowerment in the Tjotter school

In 2011/2012, the Dutch School Inspectorate concluded that student results in the Tjotter school were too low. The school used to have a negative pedagogical climate, and suffered from a loss of trust between school and parents. Eventually, the school staff lost confidence in the former school leader and requested the school board to appoint a new leader. With an arrival of the current school leader four years ago, innovative processes started. A common view of education and teacher mutual learning was established, in addition to the culture of continuous improvement.

Key interventions:

  • improvement of teachers’ pedagogical and didactical skills: team schooling with subsequent follow up and monitoring within the learning community of teachers, individual coaching and change of personnel
  • creating student portfolios to make students the owners of their learning process while students were also encouraged to participate in its formation
  • other approaches being used at school: positive behaviour support; encouraging student participation and (direct) feedback on student’s results; ‘Teach like a Champion’; and HGW (Action Oriented Approach) for student differentiation.

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem; 4. Vecāku iesaiste; 5. Ieinteresēto personu iesaiste

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.2. Skolu plānošana un pārraudzība; 1.3. Skolu vadība; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem; 2.3. Skolotāju sākotnējā izglītība un nepārtraukta skolotāju profesionālā pilnveide; 2.4. Skolotāju labjutība; 3.1. Izglītojamo labjutība; 3.2. Izglītojamo līdzdalība skolas dzīvē; 3.4. Mācību programma un mācīšanās veidi; 4.1. Saziņa un informācija; 4.2. Vecāku iesaiste skolas pārvaldībā; 5.1. Daudzdisciplināras komandas; 5.2. Ieinteresēto personu tīkli

Valoda: EN

Valsts: Nīderlande

Skolas, kurās ievēro tiesības (RRS)

“Skolas, kurās ievēro tiesības” (RRS) ir UNICEF Apvienotās Karalistes komitejas virzīta visas mācību vides pieeja, kurā ir integrēta ANO Konvencija par bērna tiesībām (UNCRC) un kura attiecas uz izglītību bērna tiesību jomā. Pieejas vispārējais mērķis ir radīt iekļaujošu un drošu skolas kultūru, kurā dalībnieki aktīvi iesaistās un kurā tiek garantēta cieņa pret ikvienu skolas kopienas locekli. UNICEF bērna tiesību izglītības (CRE) rīkkopā ir sniegtas norādes par to, kā kļūt par skolu, kurā ievēro tiesības. Skolas pielāgo RRS pieeju saviem apstākļiem. Šī pieeja ietekmē attiecības starp visām personām, kas darbojas skolas vidē, un to var izmantot jebkādā skolā. RRS rīkkopā izklāstītā satvara mērķis ir sniegt galveno organizatorisko principu visai skolai un plašākā mērogā arī ģimenēm un kopienai, kurā skola atrodas. Ir trīs pilnveides posmi. Otrais un trešais posms (pirmais un otrais līmenis) ir līdzīgi. Mērķis ir izpildīt rīcības plānu, kas izstrādāts saistību atzīšanas posmā, lai sasniegtu atbilstību četriem standartiem un iegūtu tiesības saukties par RRS skolu: 1) vadības un pārvaldības darbs tiek organizēts saskaņā ar vērtībām, kuru pamatā ir tiesību ievērošana; 2) visa skolas kopiena apgūst Bērna tiesību konvenciju; 3) skolas ētoss ir tiesību ievērošana; 4) bērniem tiek dota iespēja kļūt par aktīviem iedzīvotājiem, kas gatavi apgūt jaunas zināšanas.

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem; 4. Vecāku iesaiste; 5. Ieinteresēto personu iesaiste

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.2. Skolu plānošana un pārraudzība; 1.3. Skolu vadība; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem; 2.4. Skolotāju labjutība; 3.1. Izglītojamo labjutība; 3.2. Izglītojamo līdzdalība skolas dzīvē; 4.1. Saziņa un informācija; 4.3. Telpas vecākiem un iesaiste izglītojošās nodarbībās; 5.4. Partnerības — kopienas organizācijas un pilsoniskā sabiedrība

Valoda: BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL; PT; RO; SK; SL; SV

Valsts: Apvienotā Karaliste

Skolotāju izturības palielināšana Eiropā (ENTREE)

Projekta “Skolotāju izturības palielināšana Eiropā” (ENhancing Teacher REsilience in Europe — ENTREE) mērķis ir dot iespēju gados jauniem skolotājiem Eiropā uzlabot izturību saskarē ar aizvien pieaugošajām prasībām, kas saistītas ar straujajām pārmaiņām skolu vidē. Tas sākās 2014. gadā un nodrošina skolotājiem dažādas mācību iespējas un rīkus gan tiešsaistē, gan klātienē; tam atbalstu sniedz starptautiska komanda, ko veido eksperti no piecām Eiropas valstīm (Čehijas, Vācijas, Īrijas, Maltas un Portugāles) un Austrālijas. Projektā ENTREE skolotāju izturība tiek uzlūkota kā pozitīvas pielāgošanās, pastāvīga neatlaidīga profesionālā darba un pastāvīgas profesionālās izaugsmes process, spēja vai iznākums grūtos apstākļos. Skolotājiem palīdz izmantot personiskos, profesionālos un sociālās sistēmas resursus, lai ātri atgūtos un arī pieaugtu profesionālajā un personiskajā dzīvē, kā arī gūtu apmierinājumu darbā, ticētu saviem spēkiem, justos labi personiskajā dzīvē un neatlaidīgi darbotos savā profesijā.

Joma: 2. Skolotāji

Apakšjomas: 2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem; 2.4. Skolotāju labjutība

Valoda: BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL; PT; RO; SK; SL; SV

Valsts: Dānija; Malta; Portugāle; Čehija; Īrija

Skolotāju profesionālās izaugsmes dienests (PDST)

PDST tika izveidots 2010. gada septembrī kā vispārējs, integrēts pārnozaru atbalsta dienests skolām, un to atbalsta Īrijas Izglītības un prasmju departaments. Tas pašlaik valstī ir lielākais vienotais atbalsta dienests, kurš piedāvā profesionālu mācību iespējas skolotājiem un skolu vadītājiem dažādās pedagoģijas, mācību programmas un izglītības jomās. Galvenās prioritātes ir atbalsta sniegšana skolu vadībai, skolu pašnovērtēšanā, izvērtēšanā, mācīšanas un mācīšanās IKT jomā, iekļaušanā, veselības un labjutības jomā un to izglītības programmu un mācību priekšmetu jomā, kas tiek piedāvāti pēc pamatskolas pirmā posma. PDST pastāvīgi nodrošina profesionālās kvalifikācijas celšanas iespējas un atbalstu, izmantojot komandu, kurā darbojas pamatskolas pirmā posma un nākamo izglītības līmeņu skolotāji, kas no savām skolām nosūtīti strādāt uz PDST. PDST tīmekļa vietnē ir skolotāju veselībai un labjutībai veltītas lapas, kurās ir skolotājiem noderīgi resursi un saites uz materiāliem par viņu pastāvīgo fizisko un garīgo labsajūtu darbavietā, un PDST skolotājiem nodrošina klātienes apmācības un seminārus.

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 2.4. Skolotāju labjutība

Valoda: BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL; PT; RO; SK; SL; SV

Valsts: Īrija

Ziemeļvalstu projekti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai

Ziņojuma “Ziemeļvalstu projekti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai” mērķis ir uzlabot un iedvesmot jaunas iniciatīvas jauniešiem un izveidot bagātinošus kontaktus starp dalībniekiem un organizācijām Ziemeļvalstu reģionā.
“Ziemeļvalstu tīmekļa resursi saistībā ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu vidusskolās” bija projekts, kuru pasūtīja Ziemeļvalstu Ministru padome un vadīja Ziemeļvalstu Labklājības centrs no 2012. gada līdz 2015. gadam. Projekta mērķis bija sagatavot tādu iniciatīvu labus piemērus, kuras paredzētas, lai palielinātu to jauniešu proporcionālo daļu Ziemeļvalstu reģionā, kas pabeidz vidējās izglītības programmas.
Ziemeļvalstu tīmekļa portālā tika prezentēti daudzi veiksmīgi Ziemeļvalstu projekti. Iniciatīvas tika izvērtētas ārēji un uzrādīja pozitīvus rezultātus. Daži pasākumi bija īpaši izvēlēti to inovatīvā rakstura dēļ vai tādēļ, ka bija vērtīgi kā iedvesmas avoti.
Neraugoties uz Ziemeļvalstu birokrātiskajām un kultūras atšķirībām, situācija attiecībā uz jauniešiem, kuri pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, ir pārsteidzoši līdzīga. Atšķirības dažkārt ir lielākas starp pašvaldībām un skolām, nevis starp valstīm. Mācoties par veiksmīgajām iniciatīvām Ziemeļvalstīs, ir iespējams rast iedvesmu un rīkus ar mērķi uzlabot darbu, kas saistīts ar palīdzību visiem jauniešiem iegūt vidējo izglītību.
Šajā publikācijā tika aprakstīti desmit projekti, kas bija prezentēti Ziemeļvalstu labas prakses tīmekļa portālā. Daži no projektiem ir pabeigti, bet citi joprojām tiek īstenoti. Daži pasākumi ir iekļauti ierastajā darbā.

 

Jomas: 1. Skolu pārvaldība (governance); 2. Skolotāji; 3. Atbalsts izglītojamajiem; 4. Vecāku iesaiste; 5. Ieinteresēto personu iesaiste

Apakšjomas: 1.1. Skolas kultūra un gaisotne; 1.2. Skolu plānošana un pārraudzība; 1.3. Skolu vadība; 1.4. Sadarbība izglītības sistēmās; 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem; 2.3. Skolotāju sākotnējā izglītība un nepārtraukta skolotāju profesionālā pilnveide; 2.4. Skolotāju labjutība; 3.1. Izglītojamo labjutība; 3.2. Izglītojamo līdzdalība skolas dzīvē; 3.3. Profesionālā orientācija un atbalsts; 3.4. Mācību programma un mācīšanās veidi; 3.5. Mācīšanās un novērtēšana; 3.6. Paplašināta un ar mācību programmu nesaistīta mācīšanās; 3.7. Riska grupā esošo izglītojamo pārraudzība; 3.8. Selektīvs atbalsts — valoda; 3.9. Selektīvs atbalsts — migranti, romi; 3.10. Selektīvs atbalsts — īpašas izglītības vajadzības un mācīšanās grūtības; 3.11. Selektīvs atbalsts — izglītojamie no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides; 4.1. Saziņa un informācija; 4.2. Vecāku iesaiste skolas pārvaldībā; 4.3. Telpas vecākiem un iesaiste izglītojošās nodarbībās; 4.4. Ģimenes mācīšanās; 5.1. Daudzdisciplināras komandas; 5.2. Ieinteresēto personu tīkli; 5.3. Partnerības — darba devēji un uzņēmumi; 5.4. Partnerības — kopienas organizācijas un pilsoniskā sabiedrība

Valoda: BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL; PT; RO; SK; SL; SV

Valsts: Dānija; Islande; Norvēģija; Somija; Zviedrija

“Uz milžu pleciem” (skolotāju apmācība)

“Uz milžu pleciem: veiksmīgi izglītības projekti sociāli iekļaujošai izglītībai” ir brīvprātīga skolotāju profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas programma.
Tajā piedalās lielākā daļa pirmsskolas izglītības, sākumskolas un pamatskolas izglītības skolotāju no Valensijas apgabala. Šajā programmā var piedalīties arī citas izglītības kopienas ieinteresētās personas, tostarp vecāki, administratori un darbinieki, universitāšu studenti, psihologi u. c. Tā tiek aprakstīta kā “dialogu apmācības telpa”, kur dalībnieki lasa un dalās pārdomās par svarīgiem sociāliem un izglītības jautājumiem, ar ko veicina iekļaujošas skolas, atsaucoties uz starptautiskiem teorētiskiem un zinātniskiem saskaņotiem viedokļiem un ieguldījumiem.

Joma: 2. Skolotāji

Apakšjomas: 2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes; 2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem; 2.3. Skolotāju sākotnējā izglītība un nepārtraukta skolotāju profesionālā pilnveide; 2.4. Skolotāju labjutība

Valoda: BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL

Valsts: Spānija