1.1. Skolas kultūra un gaisotne

Projekts “Atbalsts iekļaujošai skolas vadībai” (SISL) pētīja to, kā veicināt iekļaujošu vadību skolās, un nodrošināja tam atbalsta rīkus. Projektā tika secināts, ka iekļaujošas izglītības vadības mērķis ir sasniegt jēgpilnu līdzdalību izglītībā un tās iespējās, augsta līmeņa sasniegumus, kā arī labjūtību visiem izglītotajiem, tostarp tiem, kas ir visneaizsargātie pret atstumtību.

Nav noliedzams, ka vairākos kavējumu un izglītības priekšlaicīgas pamešanas gadījumos ir vajadzīga medicīniska, psiholoģiska, sociāla, izglītības jomas un juridiska iejaukšanās, taču pētījumi arī skaidri liecina, ka visos gadījumos skolai un mācībspēkiem var būt izšķirīga ietekme. Šajā dokumentā ir skolu pašnovērtējumam paredzēts kontrolsaraksts, 59 sīki izklāstīti ieteikumi skolas apmeklējuma, skolēnu iesaistes un skolas kultūras uzlabošanai, kā arī ierosinājumi par uzvedības līgumiem un skolotāju un vecāku aptaujas anketu piemēri. Ieteikto pasākumu galvenā mērķgrupa ir skolotāji, direktori un vecāki. Dokuments ir rokasgrāmatas “Handlungsempfehlungen für Lehrende, Schulleitung und Eltern zur erfolgreichen Prävention von Schulabsentismus und Schulabbruch” (Nairz-Wirth, Feldmann, Diexer, 2012) tulkojums.

Schulzentrum Ybbs (skolu centrs, kas aptver trīs profesionālās vidusskolas) 2015./2016. mācību gadā ieviesa jēdzienu IndY, kura ietvaros 20 % no mācīšanas laika ir paredzēti individualizētās mācīšanās periodam. IndY mērķis ir uzlabot skolēnu speciālās zināšanas, motivāciju, pašatbildību, paškontroli, sadarbības spējas, emocionālo inteliģenci un mācīšanās metodes.

The project focuses on the role of school leadership in actively structuring the educational process for learning and equity.

The project builds on the achievements of the Comenius Network “European Policy Network on School Leadership (EPNoSL, 2011-2014)”.

The project involved two intense job shadowing activities in Vienna and Berlin. Good practice and obstacles were identified though feedback forms, and solidified in collaborative analysis and evaluation.

Tools to support leadership action were developed and tested by the two school principals in everyday school life, and analysed through questionnaires/surveys and subsequently evaluated and summed up in bilateral groups.

The film produced by the partners can be found here:

https://youtu.be/UJR9Opwg4QM

The objective of the MiCREATE project is to encourage the inclusion of diverse groups of migrant children by adopting a child-centred approach to the integration of migrant children at educational and policy level. Stemming from the need to revisit the existing integration policies, the research project aims to comprehensively examine the contemporary integration processes of migrant children to enhance their agency, participation, and well-being.

Mācīšanās centrs tika izveidots TGM (vidējās izglītības līmeņa tehniskā koledža) kā skolas eksperiments 2016./2017. mācību gadā. Tas ir izveidots skolas Informācijas tehnoloģiju (IT) departamentā divās no četrām klasēm pirmajā gadā (t. i., 9. klasē).
Mācīšanās centrā skolēni mācās 20 stundas nedēļā, paši regulējot savu mācīšanās procesu. No šīm 20 stundām 9 stundas ir veltītas vispārējās izglītības priekšmetiem (vācu valoda, angļu valoda un matemātika), bet 11 stundas ietver profesionālās izglītības priekšmetus (programminženierija, sistēmu inženierija, plašsaziņas līdzekļu tehnoloģijas, tīkla tehnoloģijas). Pārējie 6 skolas priekšmeti (ģeogrāfija, vēsture un politika, dabaszinātnes, reliģija, sports, datorapmācības darbseminārs), kas aptver 13 stundas nedēļā, joprojām tiek mācīti, izmantojot tradicionālās mācīšanas metodes.

The toolkit developed as part of the valorisation of the findings by the Reducing Early School Leaving in Europe (RESL.eu) research project aims to support practitioners working with youth in identifying and monitoring students and schools in need of greater care and support. It is primarily focused on the situation of those young people who are at risk of school disengagement and early school leaving. The toolkit is primarily dedicated to school staff: principals, teachers, educators, pedagogical counsellors, class tutors and school psychologists. However, it might be also helpful for other educational specialists working in education policies and in alternative learning pathways.

Šo projektu izveidoja pirms vairāk nekā 10 gadiem, lai reintegrētu skolēnus, kuri bija atteikušies apmeklēt skolu. Kopš 2007. gada programma ir bijusi vērsta tikai uz skolēniem, kuri cieš no skolas fobijas, trauksmes vai depresijas. Programma Austrijā ir unikāla, un to finansē valsts.

Skolu vadības Eiropas politikas tīkls (EPNoSL) ir izstrādājis rīku, kas paredzēts domu apmaiņai, problēmu apzināšanai un prioritāro virzienu noteikšanai politikas darbībām, lai atbalstītu un paaugstinātu skolu vadības spēju veicināt taisnīgumu un mācīšanos. Tas ir paredzēts politikas veidotājiem, skolu vadībai, skolu darbā iesaistītajām personām, pētniekiem un līderības mācību institūtiem. Skolu vadības rīkkopu ir paredzēts izmantot kā palīglīdzekli, kad tiek analizēts, kā dažādu veidu skolu vadības politika un programmas mijiedarbojas un ietekmē skolu vadītāju un skolu vispārējo spēju rezultatīvi un neatlaidīgi risināt taisnīguma un mācīšanās problēmas skolās. Tā satur virkni noderīgu materiālu, videoklipu, gadījumu pētījumu un rīku komplektu par dažādiem skolu vadības aspektiem.