4.3. Telpas vecākiem un iesaiste izglītojošās nodarbībās

Programmas VEIK galvenais mērķis ir nostiprināt audzēkņu pamatprasmes, radot sadarbības tīklu starp skolēniem, vecākiem, skolotājiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Šajā monogrāfijā ir analizētas un aprakstītas veiksmīgas izglītojošas darbības, kuras ir īpaši paredzētas neaizsargātām grupām. Ir sniegti konkrēti dati, kas liecina par mācību sasniegumiem, kā arī izklāstīts bērnu, skolotāju un ģimeņu viedoklis par šo sasniegumu ietekmi. Papildus tam ir analizēta sakarība starp bērna sniegumu mācībās un viņa iekļautību dažādās sabiedrības jomās vai atstumtību no tām. Šajā monogrāfijā ir aprakstītas projektā INCLUD-ED noteiktās darbības, kas veicina panākumus, un tādējādi ir sniegti gan salīdzinoši dati, gan pamatīga teorētiskā pamatinformācija un izstrādne. Daži šādu darbību piemēri: interaktīvas grupas, mācīšanās laika pagarināšana, mājasdarbu klubi, privātstundas bibliotēkās, ģimenes un kopienas līdzdalība izglītībā, ģimenes izglītošana un dialoģiskas literārās sanāksmes. Visas šīs darbības ir atzītas par veiksmīgām izglītojošām darbībām, proti, ar tām tiek panākta gan efektivitāte, gan taisnīgums. Visbeidzot, ir sniegti un iztirzāti politikas un prakses ieteikumi.

Dialoģiskās literārās sanāksmes (DLS) ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām, kas noteiktas pētniecības projektā INCLUD-ED. DLS tiek izmantotas, lai uzlabotu bērnu un jauniešu izglītošanu dažādās vidēs visā pasaulē. DLS ir dialoģisks lasīšanas pasākums, kura pamatā ir divi principi: ir jālasa klasiskās literatūras grāmata (piem., “Romeo un Džuljeta”, “Odiseja”, “Dons Kihots”) un pēc tam, izmantojot dialoģisko mācīšanās metodiku, jāpastāsta savas domas par nozīmi, sava interpretācija un pārdomas. Šajā pasākumā var piedalīties bērni un viņu ģimenes locekļi. Lūk, piemērs, kas ļaus izprast DLS un to īstenošanā gūtos rezultātus.

Interaktīvās grupas ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām, kas noteiktas pētniecības projektā INCLUD-ED. INCLUD-ED, īpaši pievēršoties neaizsargātām un marginalizētām grupām, tika analizētas izglītības stratēģijas, kas sekmē nevienlīdzības novēršanu un veicina sociālo kohēziju, un tādas stratēģijas, kas rada sociālo atstumtību. Interaktīvās grupas tiek izmantotas, lai uzlabotu bērnu un jauniešu izglītošanu dažādās vidēs. Klases skolēni tiek sadalīti nelielās neviendabīgās grupās, un katrai no tām tiek piesaistīts kāds pieaugušais. Katru grupu veido četri vai pieci spēju līmeņa, dzimuma, kultūras, valodas un tautības ziņā atšķirīgi skolēni. Turpmāk sniegts piemērs, kas ļaus izprast interaktīvās grupas un to izmantošanā gūtos rezultātus.

KAAP ir Antverpenē (Beļģijā, Flandrijā) esošās NVO “De Scholbrug” (“Skolu tilts”) iniciatīva, kuras mērķis ir radīt saikni starp skolām, vecākiem un skolēniem, īpaši pievēršoties sociāli neaizsargātām ģimenēm. Projektā KAAP galvenā uzmanība pievērsta nīderlandiešu valodas stundu nodrošināšanai migrantu izcelsmes vecākiem skolā, kuru apmeklē viņu bērni.

Izglītības un apmācības sociālo aspektu ekspertu tīkls (NESET) publicē ziņojumus politikas veidotājiem un praktiķiem, kas Eiropas Savienībā vēlas veicināt vienlīdzību un iekļaušanu izglītībā un apmācībā. Šā dokumenta mērķis ir izpētīt stratēģijas, kas paredzētas kopienā veidotu mūžizglītības centru izveidei ES dalībvalstīs. Tajā ir izpētīti pierādījumi un pētījumi par šādu centru izveides sniegtajiem ieguvumiem un priekšrocībām, kā arī šķēršļi un grūtības, kas gan kavē šādu centru izveidi, gan mazina to iedarbīgumu. Ziņojumā ir secināts, ka kopienā veidotos mūžizglītības centros var tikt praktiski sasniegti dažādi svarīgi mūžizglītības mērķi, piemēram, aktīvs pilsoniskums, sociālā kohēzija/iekļaušana, personiskais un sociālais piepildījums, starpkultūru dialogs, kā arī nodrošinātas nodarbinātības iespējas.

“Lasītprieks” ir trīs gadu (2012–2015) ilga valsts rakstpratības programma, ko vadīja Somijas Izglītības un kultūras ministrija un īstenoja Oulu Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte (Informācijas zinātne) un Izglītības fakultāte.

Antverpenē, Beļģijā, studenti, kas mācās par skolotājiem, var iesaistīties iniciatīvā “Mācību vilciens”, piesakoties par brīvprātīgajiem NVO “Schoolbridge”. Šī iniciatīva, no vienas puses, ļauj studentiem, kas mācās par skolotājiem, iegūt pieredzi saskarsmē ar migrantu izcelsmes un/vai no nelabvēlīgas vides nākušiem vecākiem, un, no otras puses, dod vecākiem iespēju apgūt prasmes, kas tiem nepieciešamas, lai palīdzētu saviem bērniem mācībās. Studenti reizi nedēļā 60–90 minūtes strādā ar vecākiem un nodrošina tiem izaugsmes treniņu. Šis atbalsts ir atbilstošs vecāka vajadzībām un pielāgots attiecīgajam mācību priekšmetam vai mājasdarbam. Papildus tam studentiem, kas mācās par skolotājiem vai sociālajiem darbiniekiem, NVO “Schoolbridge” izglītības jomas sociālais darbinieks nodrošina izaugsmes treniņu, jo gan skolotājs, gan sociālais darbinieks strādās sadarbībā ar skolēnu vecākiem.

Migrantu izcelsmes vecākus var iesaistīt skolas dzīvē, nodrošinot valodas vai citus kursus. Ziemeļreinā-Vestfālenē, Vācijā, bieži tiek organizētas starptautiskas, starpkultūru dažādu tautību māmiņu apvienības, kuru dalībniecēm nereti tiek arī mācīta vācu valoda. Piemēram, Hildenas pilsētā mammas reizi nedēļā satiekas sākumskolas telpās, kur tiek nodrošināta bērnu aprūpe un profesionālā palīdzība, un tas dod iespēju dažādas izcelsmes mammām dalīties pieredzē, uzlabot vācu valodas prasmes, uzklausīt padomus par bērnu audzināšanu utt.