Pētījumi liecina, ka vecāku iesaistes sniegtie ieguvumi ir lielā apmērā atkarīgi no iesaistes kvalitātes. Skolām ir liela nozīme saziņas un informācijas plūsmas ar vecākiem attīstīšanā un uzturēšanā. Vairākumā Eiropas valstu ir spēkā tiesību normas, kas nodrošina vecāku tiesības būt informētiem par savu bērnu skološanos. Tomēr tās varētu nebūt īpaši iedarbīgas gadījumos, kad vecāki un ģimenes ir ļoti tāli no skolas kultūras. Līdztekus formālajiem saziņas pasākumiem ir vajadzīgs vesels papildu pasākumu kopums, lai sasniegtu dažādas vecāku grupas, tostarp grupas ar atšķirīgiem audzināšanas stiliem un dažādu pakāpju attālinātību no skolas.
Saziņai ir jābūt divpusējai, nepārtrauktai un līdzsvarotai. No vienas puses, ir svarīgi pārliecināties, ka vecāki un ģimenes saprot, ko no viņiem sagaida un kā viņi var veicināt savu bērnu mācīšanos. Viņi ir jāpārliecina, ka dialoga izveide starp vecākiem un skolām ir būtiska, lai uzlabotu viņu bērnu panākumus izglītībā. No otras puses, skolām ir jāuzklausa visu vecāku viedokļi, tostarp grūtāk sasniedzamo vecāku viedokļi.
Saziņai un informācijai ir jābūt skaidrai, ņemot vērā katras ģimenes atšķirīgo kultūras un ekonomisko izcelsmi. Saziņas kanāli ir jādiversificē, un tiem ir jāatbilst neviendabīgajām vecāku grupām: kanāliem jābūt tādiem, lai būtu iespējama divpusēja informācijas apmaiņa un dalīšanās pieredzē. Tur var ietilpt formālākas pieejas, kā, piemēram, vecāku uzaicināšana tikties ar skolotājiem, vai ikdienējākas ierosmes, kā, piemēram, sagaidīšanas pasākumi skolas gada sākumā (kuros skolu vadītāji un skolotāji neformāli sagaida vecākus un bērnus un paskaidro skolas noteikumus). Atklāto durvju dienas un fakultatīvas vai svētku dienu nodarbības arī var palīdzēt nostiprināt saziņu un savstarpējo sapratni. Vecāki var gūt labumu arī pasākumos, kuri organizēti, lai palīdzētu paskaidrot mācību saturu, skolas vērtības un misiju un karjeras norādījumus.
IKT rīkus var izmantot kā noderīgu saziņas līdzekli ar vecākiem (piemēram, izmantojot e-dienasgrāmatas, teksta vēstījumus, biļetenus, interaktīvās tīmekļa vietnes, utt.), ar noteikumu, ka tiek izmantota skaidra valoda un ka tos papildina citi pasākumi un apmācība, kā tos izmantot izglītošanas nolūkos. Vecāku uzaicināšana novērot mācību procesu kādu ierobežotu laiku arī var dot labumu gan vecākiem (kuri jūtas "drošāk", redzot, kas notiek mācību procesā klasē, un gūst iedvesmu bērnu atbalstam mājās), gan skolotājiem (kuri var izmantot šīs iespējas dialoga izveidei ar vecākiem), gan skolēniem (kuri mācību procesā klasē vecāku klātbūtnē ir aktīvāki).
Var būt nepieciešami mērķtiecīgi centieni veikt informatīvi skaidrojošo darbu ar attālākiem vecākiem un ģimenēm, piemēram, nosūtot viņiem personīgus uzaicinājumus, neatkarīgi no tā, vai bērna sekmes skolā ir labas vai nē. Piemēram, informatīvi paskaidrojošais darbs, kultūras mediatori, padomdevēji un atbalsts no vietējām NVO var palīdzēt veicināt saziņu ar vecākiem–migrantiem/marginalizētiem vecākiem. Vecāki bieži vien var būt par vērtīgu resursu un atbalstu cits citam.
Lai izveidotu efektīvu un pozitīvu saziņu ar vecākiem un ģimenēm, ir būtiski attīstīt skolu vadītājos un skolotājos attiecību un saziņas prasmes; izpratnes padziļināšana par vecāku iesaistes svarīgumu un vajadzību iegūt attiecību un saziņas kompetences ir jāveicina skolotāju apmācības programmās, iekļaujot to mācību saturā.
Pētījumi un datu ievākšana par skolas vidi un attiecībām starp skolēniem, skolu, vecākiem un skolotājiem ir jāizmanto, lai uzlabotu praksi un paaugstinātu kvalitāti skolās.
Sīkāku informāciju var iegūt:
ESAO, 2012. g., Vecāku iesaiste izraudzītās PISA valstīs un ekonomikās [Parental Involvement in Selected PISA Countries and Economies]
ESAO, 2012. g., Izglītība un kvalitāte izglītībā [Equity and quality in education]
