3.10. Selektīvs atbalsts — īpašas izglītības vajadzības un mācīšanās grūtības
Pētījumos un ES politikā uzsvērts, ka iekļaušana ir priekšnoteikums kvalitātei un taisnīgumam izglītībā. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 24. pantā ir noteikts, ka iekļaujoša izglītība piedāvā vislabākās iespējas izglītojamajiem ar invaliditāti. Lai atbalstītu personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu, valstīm jāpāriet no medicīniskiem modeļiem, kas definē invaliditāti kā traucējumus, uz sociāliem modeļiem, kas uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt iekļaušanas iespējas.
Shutterstock.com
Eiropas speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūra definē iekļaujošo izglītību kā sistēmisku pieeju tādas augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanai vispārizglītojošajās skolās, kas efektīvi apmierina visu no skolas vietējās kopienas nākušo izglītojamo vajadzības, kuras saistītas ar mācību vielas apguvi un sociālo mācīšanos. Tāpēc iekļaušanai vajadzētu būt vērstai uz to, lai uzlabotu vispārizglītojošo skolu spēju apmierināt dažādas izglītojamo vajadzības, nevis piešķirt papildu resursus izraudzītām (un īpašā kategorijā iekļautām) grupām atsevišķā vidē.
Atbalsts izglītojamajiem ar invaliditāti un mācīšanās grūtībām ir efektīvs tad, ja tajā izmanto visas mācību vides pieeju, kurā galvenā uzmanība nepārprotami vērsta uz visu izglītojamo mācīšanos, tiek atzīti dažādu veidu sasniegumi (ne tikai sekmes mācībās), ir efektīva un dalīta skolas vadība, skolas sadarbojas ar vietējo kopienu un izglītojamie un to ģimenes piedalās lēmumu pieņemšanā par izglītojamo mācībām.
Izglītojamo ar invaliditāti un mācīšanās grūtībām mācīšanā veiksmīgi izmantotas cita starpā šādas pieejas:
- papildu mācīšanas laiks un atbalsts mācīšanā — nelielu grupu / individuāla izaugsmes vadība un komandas vai sadarbīgā mācīšana (vispārizglītojošas programmas mācību priekšmeta skolotāja apvienošana ar skolotāju, kas ir lietpratējs skolēnu ar īpašām vajadzībām izglītošanā); mācību dienas vai mācību gada periodu pagarināšana un interaktīvas grupas, kuru mērķis ir uzlabot izglītojamajiem klasē sniegto atbalstu;
- elastīgu un neviendabīgu izglītojamo grupu izmantošana, elastība attiecībā uz parastā klasē pavadīto laiku; elastība klases vides organizācijā; jēgpilnas dažādu tipu izglītojamo savstarpējās saskarsmes apjoma un daudzveidības palielināšana;
- arī strukturēta mācīšana tiek izmantota, lai uzlabotu laika izmantojumu un nodrošinātu, ka visi izglītojamie saprot, ko no viņiem sagaida (īpaši iedarbīga šī metode ir darbā ar izglītojamajiem, kam ir autiskā spektra traucējumi);
- papildu atbalsts, piemēram, izaugsmes vadība iedarbīgu mācīšanās prasmju attīstīšanā, vai aktīvākas mācīšanās (piem., sadarbīgas problēmu risināšanas) iespēju radīšana. Ir konstatēts, ka it īpaši sadarbīgā mācīšanās un vienaudžu atbalsts dod labumu visiem izglītojamajiem. Lai palielinātu izglītojamo iesaisti, klasē ir izmantotas arī IKT;
- pret skolēniem ar invaliditāti vērstas visu veidu vardarbības un/vai diskriminācijas novēršana ar kopienā balstītu modeli, kas paredzēts konfliktu novēršanai skolā. Ja iespējams, visiem izglītojamajiem vienā un tai pašā izglītības centrā vajadzētu būt pieejamiem novēršanas mehānismiem, diagnostikas pakalpojumiem un psihologa konsultācijām.
Uzziniet vairāk
Ainscow, M., Special Needs in the Classroom: A Teacher Education Guide, UNESCO Publishing, Parīze, 2004.
Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām, Organisation of Provision to Support Inclusive Education: Literature Review, Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām, Brisele, 2013.
Eiropas speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūra un tās projekti.
Flecha, R., Successful Educational Action for Inclusion and Social Cohesion in Europe, Springer, Dordrecht-Heidelberg-London New York , 2015.
Molina, S., Rios, O., Including students with disabilities in Learning Communities, Psychology, Society, & Education, 2. sēj., Nr. 1) 2010., 1.-11. lpp.
Rādīt vairāk
