3.9. Bēgļi, migranti un romi
Skolas nesekmīgo skolēnu vidū ir nesamērīgi daudz bērnu no nelabvēlīgākā stāvoklī esošām mazākumtautībām, un šie bērni ir vairāk pakļauti mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas riskam. Nesekmības pamatā bieži ir arī citi sociālie un kultūras faktori, piemēram, valodas barjeras, diskriminācija vai kultūras kapitāla neatbilstība (faktiska vai iedomāta). Īpaši migrantu un romu bērni bieži vien izglītības sistēmā tiek kultūras ziņā atstumti. Lai gan salīdzinošu datu ir maz, pieejamie fakti liecina, ka izglītojamajiem ar romu izcelsmi ir lielāka tendence nekā citiem pārtraukt mācības pirms vidējās izglītības ieguves beigām vai pat sākuma.
Shutterstock.com
Lai gan dati par ārzemēs dzimušiem izglītojamajiem ir jāinterpretē piesardzīgi, jo par dažām ES dalībvalstīm šādu datu ir maz, ārzemēs dzimušie priekšlaikus pamet izglītības un apmācības sistēmu vidēji divreiz biežāk nekā attiecīgajā valstī dzimuši indivīdi. Šā mazāk labvēlīgā stāvokļa pamatā lielā mērā ir sociālekonomiskais statuss, bet liela nozīme ir arī problēmām, kas saistītas tieši ar migrāciju un mazākumtautības statusu. Vislielākā uzmanība jāpievērš skolēniem migrantiem, kas ierodas obligātās izglītības perioda vidū vai beigu posmā.
Lai gan skolojamo bērnu un jauniešu vajadzības izglītības jomā dažādu mazākumtautību vai imigrantu grupās var būt atšķirīgas un ļoti atkarīgas no konkrētajiem apstākļiem, tiem ir nepieciešams pastāvīgs un selektīvs atbalsts, ņemot vērā to, ka tie ir pakļauti augstākam nesekmības un mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas riskam. Ir ieteicams izmantot visaptverošu pieeju, kas iekļauj dažādus atbalsta pasākumus, kas tiek kombinēti un pielāgoti mērķa grupas īpašajām vajadzībām. Būtu jāizmanto cita starpā šādi pasākumi:
- mācību atbalsts, kas palīdz izglītojamajiem ilgāk noturēties skolā un sasniegt augstas sekmes. Atbalsts var ietvert ar izglītību saistīto vajadzību un iegūtās izglītības sākotnējo novērtēšanu, iekļaušanu parastās klasēs, skolēnu progresa un iespējamo mācīšanās grūtību pārraudzību, spēcīgu atbalstu skolēna dzimtajā valodā un mācību valodā, atbalsta mehānismus pārejai no uzņemšanas klasēm uz parastajām klasēm, pārejai no viena izglītības līmeņa uz citu utt.;
- sociālais un emocionālais atbalsts, piemēram, ar izglītojamā migrācijas vai integrācijas pieredzi saistītu problēmu un grūtību vai citu personisku problēmu pārvarēšanā;
- vecāku un kopienas iesaistīšana:būtu jāsekmē vecāku līdzdalība, izmantojot brīvprātīgus mājskolotājus, kas var būt starpnieki un nostiprināt saikni starp māju un skolas vidi; skolām savā starpā būtu jāapmainās ar labu praksi vecāku un kopienas iesaistes uzlabošanas jomā; būtu jāsniedz būtu jāsniedz sīka informācija par skolas sistēmu un mācīšanās iespējām un jāatzīst un jāiekļauj kopienā radīto zināšanu bāze;
- starpkultūru izglītība: tāda skolas vide, kurā tiek pozitīvi vērtēta migrantu un mazākumtautību izglītojamo kultūrvide, no kuras tie nākuši, un ar divvalodu koordinatoru un starpkultūru konsultantu starpniecību sekmēta izglītojamo savstarpējā saskarsme.
Daudziem migrantu izcelsmes izglītojamajiem var būt vajadzīgs arī ar valodu saistīts mērķorientēts atbalsts.
Bieži vien tiek iecelti kultūras (daudzveidības) mediatori, kuru uzdevums ir veidot saiknes starp skolu un viņu pašu migrantu vai romu kopienām, lai radītu uzticēšanos un sapratni un nodibinātu ciešākas attiecības starp skolu un izglītojamo ģimenēm. Tas palīdz iesaistīt izglītojamos viņu izglītībā un panākt pienācīgu atbalstu no vecākiem, skolas un citiem vietējiem dienestiem. Citos papildmodeļos tiek izmantots nevis mediators, bet gan kopienā balstīta pieeja. Lai palielinātu mācīšanās noderīgumu un panāktu, ka skolas uzņemas atbildību par noderīgas un jēgpilnas augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanu, ir ļoti svarīgi iesaistīt ģimeni bērnu skološanā.
Uzziniet vairāk
Eiropas Padome, The situation of Roma School Mediators and Assistants in Europe, Strasbourg: CE, Strasbūra, 2006.
Eiropas Komisija, 2015. gada Izglītības un apmācības pārskats, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.
Eiropas Komisija, Study on educational support for newly arrived migrant children, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2013.
Eiropas politikas tīkla bērnu un jauniešu migrantu izglītības jomā (SIRIUS), tiešsaistes platforma.
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Education: The situation of Roma in 11 EU Member States, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2014.
ESAO, Closing the Gap for Immigrant Students: Policies, Practice and Performance, ESAO, Parīze, 2010.
ESAO, Immigrant Students at School, Easing the Journey towards Integration, ESAO, Paris, 2015.
SIRIUS, Reducing the risk that youth with a migrant background in Europe will leave school early, īss politikas pārskats, 2015.
Papildu materiāli
Baysu, G., K. Phalet, R. Brown, Dual Identity as a Two-Edged Sword: Identity Threat and Minority School Performance, Social Psychology Quarterly, 74. sēj., Nr. 2, 2011., 121.–143. lpp. doi: 10.1177/0190272511407619.
Clycq, N., Nouwen, W., Vandenbroucke, A., Meritocracy, deficit thinking and the invisibility of the system: Discourses on educational success and failure, British Educational Research Journal, 40. sēj., Nr. 5, 2013., 796.–819. lpp. doi: 10.1002/berj.3109.
Crul, M., Schneider, J., Lelie, F. (Eds.) The European Second Generation Compared. Does the Integration Context Matter? (IMISCOE Research). Amsterdam University Press, Amsterdama, 2012.
Larson, K. A., Rumberger, R. W., ALAS: Achievement for Latinos through academic success, sk. H. Thorton (Ed.), Staying in school: A technical report of three dropout prevention projects for middle school students with learning and emotional disabilities, Minesotas Universitāte, Institute on Community Integration, Minneapolis, MN, 1995., 1.-71. lpp.
Nouwen, W., Clycq, N. (2016). The Role of Teacher–Pupil Relations in Stereotype Threat Effects in Flemish Secondary Education, Urban Education, publikācija tiešsaistē pirms iespiešanas: doi:10.1177/0042085916646627.
