3.8. Selektīvs atbalsts — valoda

Apmācības programma, kurā sagatavo pamatizglītībai, ir paredzēta imigrantu izcelsmes skolēniem, kuru somu vai zviedru valodas un/vai citas prasmes nav pietiekamas, lai mācītos pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības grupā. Mērķis ir sekmēt skolēna līdzsvarotu attīstību un integrāciju Somijas sabiedrībā un dot tam prasmes, kas nepieciešamas, lai varētu iegūt pamatizglītību. Attiecīgā gadījumā programmā ir paredzētas iespējas mācīties citus mācību priekšmetus, taču uzsvars tiek likts uz somu un zviedru valodas prasmju apguvi. Šajā izglītībā tiek ņemts vērā tas, ka skolēniem ir atšķirīgs vecums, mācīšanās spējas un izcelsme.

Tāpat kā visās lielākajās Vācijas pilsētās, arī Ķelnē ir procentuāli daudz bērnu, kas mācās vācu valodu kā otro valodu, un izglītības sistēmai ir nācies pakāpeniski pielāgoties šai situācijai. Pilsētas dome izmantoja šo izdevību un izveidoja Eiropas sākumskolu asociāciju, lai dotu bērniem iespēju papildus dzimtajai valodai apgūt vēl divas valodas. 13 asociācijā iesaistītajās skolās mācības notiek ne vien vācu valodā, bet arī visplašāk sastopamo kopienu dzimtajā valodā un papildus tiek mācīta valoda kā atsevišķs mācību priekšmets.

Schulzentrum Ybbs (skolu centrs, kas aptver trīs profesionālās vidusskolas) 2015./2016. mācību gadā ieviesa jēdzienu IndY, kura ietvaros 20 % no mācīšanas laika ir paredzēti individualizētās mācīšanās periodam. IndY mērķis ir uzlabot skolēnu speciālās zināšanas, motivāciju, pašatbildību, paškontroli, sadarbības spējas, emocionālo inteliģenci un mācīšanās metodes.

Jauniešu izaugsmes treniņš piedāvā konsultācijas jauniešiem vecumā no 14 gadiem. Galvenās mērķgrupas ir 9. klases skolēni, jaunieši, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) līdz 19 gadu vecumam un jaunieši ar īpašām izglītības vajadzībām līdz 24 gadu vecumam. Tā mērķis ir samazināt izglītības priekšlaicīgas pamešanas gadījumus un atbalstīt skolēnus turpmākās karjeras un/vai izglītības ceļa izvēlē. Dalība jauniešu izaugsmes treniņā ir bez maksas un brīvprātīga.

KOALA (KOordnierte ALphabetisierung im Anfangsunterricht — koordinēta rakstpratība sākumskolas līmeņa izglītošanā) ir novatoriska koncepcija, kas paredz sasaistīt rakstpratību ar daudzvalodību un kas ir ieviesta pamatskolās vairākās Vācijas federālajās zemēs. Ziemeļreinā-Vestfālenē šī metodika tiek pakāpeniski paplašināta un pielāgota izglītojamo kopskaita izmaiņām pilsētās.

Šis modulis ir obligāts bakalaura studiju programmas otrā un trešā gada studentiem, kas mācās par sākumskolas skolotājiem Maltas Universitātē. 2016. gada oktobrī tas tika iekļauts jaunajā mācīšanas un mācīšanās maģistrantūras studiju programmā. Moduļa mērķis ir, sniedzot teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi daudzveidības jomā, sagatavot studentus, kas mācās par skolotājiem, dažādas izcelsmes skolēnu mācīšanai. Moduļa nodarbībām ir divi galvenie aspekti: 1) teorētiskā apmācība: pirmajā semestrī studenti, kas mācās par skolotājiem, tiek iepazīstināti ar daudzveidības un iekļaušanas jautājumu un pieejām, ko var izmantot, lai pievērstos šiem jautājumiem klasē, tostarp ar individuālo izglītības plānu (IIP) (studenti tiek aicināti paust pārdomas par savu izcelsmi, organizētas diskusijas un grupu darbs); 2) praktiskā apmācība: otrajā semestrī studentiem, kas mācās par skolotājiem, ir sešu nedēļu mācīšanas prakses laikā jāapzina skolēns, kuram ir grūti apgūt mācības, un jāizveido IIP šā skolēna iekļaušanai izglītības procesā.

Maltā īstenotās izglītojamo atbalsta iniciatīvas, kas attiecas uz rakstpratības uzlabošanu, ir saistītas ar plašāku valsts stratēģiju “Rakstpratība visiem”, kuras mērķis bija konsolidēt pastāvošās valsts programmas un kurā katru gadu ir iesaistīti vairāk nekā 8000 skolēnu. Skolas var plānot un vadīt rakstpratības atbalsta projektus saviem skolēniem, kam tas var būt vajadzīgs. Šīs iniciatīvas finansē ar dotācijām, ko lielākoties piešķir pašvaldības.

InScool metodika ir izstrādāta tā, lai elastīgi virzītu skolas uz iekļaušanu, uzlabojot bērnu un jauniešu personiskos un akadēmiskos rezultātus, koncentrējoties uz kvalitatīvas un atbilstošas izglītības pieejamību un dalību tajā.

Mobilitātes pieaugums un pārmaiņas migrācijas modeļos ievērojami ietekmē izglītības sistēmas visā pasaulē. Jau kādu laiku ir skaidri redzams, ka visu līmeņu darbiniekiem skolās ir jānodrošina prasmes, kas vajadzīgas rezultatīvam darbam ar bērniem, kuri neprot uzņēmējvalsts valodu. Atbalsts ir vajadzīgs ne vien bērniem, kas nesen ieradušies uzņēmējvalstī, bet arī divvalodīgiem izglītojamiem. Augšana un dzīvošana ģimenē, kurā runā vismaz divās valodās, maina valodas prasmi un mācīšanās veidu. Tāpēc divvalodīgajiem izglītojamiem ir īpašas vajadzības, jo īpaši nepieciešamība pēc īpašiem mācību resursiem. Šie resursi veido pamatu to attīstībai un mācībām.