3.8. Selektīvs atbalsts — valoda

Apmācības programma, kurā sagatavo pamatizglītībai, ir paredzēta imigrantu izcelsmes skolēniem, kuru somu vai zviedru valodas un/vai citas prasmes nav pietiekamas, lai mācītos pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības grupā. Mērķis ir sekmēt skolēna līdzsvarotu attīstību un integrāciju Somijas sabiedrībā un dot tam prasmes, kas nepieciešamas, lai varētu iegūt pamatizglītību. Attiecīgā gadījumā programmā ir paredzētas iespējas mācīties citus mācību priekšmetus, taču uzsvars tiek likts uz somu un zviedru valodas prasmju apguvi. Šajā izglītībā tiek ņemts vērā tas, ka skolēniem ir atšķirīgs vecums, mācīšanās spējas un izcelsme.

Tāpat kā visās lielākajās Vācijas pilsētās, arī Ķelnē ir procentuāli daudz bērnu, kas mācās vācu valodu kā otro valodu, un izglītības sistēmai ir nācies pakāpeniski pielāgoties šai situācijai. Pilsētas dome izmantoja šo izdevību un izveidoja Eiropas sākumskolu asociāciju, lai dotu bērniem iespēju papildus dzimtajai valodai apgūt vēl divas valodas. 13 asociācijā iesaistītajās skolās mācības notiek ne vien vācu valodā, bet arī visplašāk sastopamo kopienu dzimtajā valodā un papildus tiek mācīta valoda kā atsevišķs mācību priekšmets.

In the school year 2015/16 the Schulzentrum Ybbs (a school center consisting of three vocational upper secondary schools) introduced a concept called IndY, which involves that 20% of the teaching time is intended for individualized learning. IndY aims at improving students’ expertise, motivation, self-responsibility, self-management, collaborative skills, emotional intelligence and learning methods.

KOALA (KOordnierte ALphabetisierung im Anfangsunterricht — koordinēta rakstpratība sākumskolas līmeņa izglītošanā) ir novatoriska koncepcija, kas paredz sasaistīt rakstpratību ar daudzvalodību un kas ir ieviesta pamatskolās vairākās Vācijas federālajās zemēs. Ziemeļreinā-Vestfālenē šī metodika tiek pakāpeniski paplašināta un pielāgota izglītojamo kopskaita izmaiņām pilsētās.

Šis modulis ir obligāts bakalaura studiju programmas otrā un trešā gada studentiem, kas mācās par sākumskolas skolotājiem Maltas Universitātē. 2016. gada oktobrī tas tika iekļauts jaunajā mācīšanas un mācīšanās maģistrantūras studiju programmā. Moduļa mērķis ir, sniedzot teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi daudzveidības jomā, sagatavot studentus, kas mācās par skolotājiem, dažādas izcelsmes skolēnu mācīšanai. Moduļa nodarbībām ir divi galvenie aspekti: 1) teorētiskā apmācība: pirmajā semestrī studenti, kas mācās par skolotājiem, tiek iepazīstināti ar daudzveidības un iekļaušanas jautājumu un pieejām, ko var izmantot, lai pievērstos šiem jautājumiem klasē, tostarp ar individuālo izglītības plānu (IIP) (studenti tiek aicināti paust pārdomas par savu izcelsmi, organizētas diskusijas un grupu darbs); 2) praktiskā apmācība: otrajā semestrī studentiem, kas mācās par skolotājiem, ir sešu nedēļu mācīšanas prakses laikā jāapzina skolēns, kuram ir grūti apgūt mācības, un jāizveido IIP šā skolēna iekļaušanai izglītības procesā.

The aim of the report Nordic Projects to Combat School Dropout is to improve and inspire new initiatives for young people, and to create enriching contacts between actors and organisations in the Nordic region.
The Nordic Web Resource on Dropout from Upper Secondary Education was a project commissioned by the Nordic Council of Ministers and run by the Nordic Welfare Centre between 2012 and 2015. The aim of the project was to compile good examples of initiatives aimed at increasing the proportion of young people in the Nordic region who complete upper secondary education.

Maltā īstenotās izglītojamo atbalsta iniciatīvas, kas attiecas uz rakstpratības uzlabošanu, ir saistītas ar plašāku valsts stratēģiju “Rakstpratība visiem”, kuras mērķis bija konsolidēt pastāvošās valsts programmas un kurā katru gadu ir iesaistīti vairāk nekā 8000 skolēnu. Skolas var plānot un vadīt rakstpratības atbalsta projektus saviem skolēniem, kam tas var būt vajadzīgs. Šīs iniciatīvas finansē ar dotācijām, ko lielākoties piešķir pašvaldības.

Mobilitātes pieaugums un pārmaiņas migrācijas modeļos ievērojami ietekmē izglītības sistēmas visā pasaulē. Jau kādu laiku ir skaidri redzams, ka visu līmeņu darbiniekiem skolās ir jānodrošina prasmes, kas vajadzīgas rezultatīvam darbam ar bērniem, kuri neprot uzņēmējvalsts valodu. Atbalsts ir vajadzīgs ne vien bērniem, kas nesen ieradušies uzņēmējvalstī, bet arī divvalodīgiem izglītojamiem. Augšana un dzīvošana ģimenē, kurā runā vismaz divās valodās, maina valodas prasmi un mācīšanās veidu. Tāpēc divvalodīgajiem izglītojamiem ir īpašas vajadzības, jo īpaši nepieciešamība pēc īpašiem mācību resursiem. Šie resursi veido pamatu to attīstībai un mācībām.

Sagaidīšanas klase ir paredzēta skolēniem, kuru dzimtā valoda nav portugāļu valoda, kuri ir nesen ieradušies Portugālē un gatavojas iestāties pamatizglītības 1. vai 2. ciklā (6–12 gadus veci skolēni). Sagaidīšanas klases nodarbības var notikt aptuveni 10 stundas nedēļā atkarībā no valodas zināšanu līmeņa. Tad skolēni apmeklē nevis pamata klasi, bet gan šo īpašo. Šo klasi skolēns apmeklē, līdz ir apguvis portugāļu valodu pietiekami labi, lai varētu piedalīties mācībstundās. Skolēnus nosaka klases audzinātājs, skolotāji vai skolas vadība (uzņemšanas laikā). Sagaidīšanas klases skolotājs nosaka skolēna vajadzības un izstrādā stratēģiju; kad skolēns apgūst portugāļu valodu tādā līmenī, lai varētu piedalīties parastajās mācībstundās, viņš atgriežas pamata klasē.