Izglītojamie sociālajā un/vai ģimenes dzīvē var piedzīvot grūtus laikus vai gūt negatīvu pieredzi skolā, kas tos var izsist no sliedēm. Ir ļoti būtiski agri atklāt mācīšanās grūtības, sociāli emocionālo diskomfortu vai iesaistes zuduma pazīmes, pirms tie pāriet skolu kavējumos vai sliktā uzvedībā. Skolām sadarbībā ar izglītojamā ģimeni ir jāizveido agrīnās brīdināšanas un pārraudzības sistēma. Efektīva atklāšana un pārraudzība būtu jāuzlūko nevis kā birokrātisks un disciplinārs process, kurā tiek atzīmēti tikai skolas kavēšanas vai sliktas uzvedības gadījumi un reaģēts tikai uz tiem, bet gan kā atbalsta (brīdināšanas) sistēma. Izglītojamajiem ir jāzina, ka viņi ir svarīgi un par viņiem rūpējas.
Lai gan apmeklētības un mācīšanās progresa pārraudzība ir un paliek būtiska, ir vajadzīgs arī plašāks skatījums uz izglītojamo un tā konkrēto stāvokli. Agrīnās atklāšanas procesā indivīds būtu jāuzlūko kā veselums, ņemot vērā arī sociālos, ar ģimeni saistītos un emocionālos faktorus. Būtu jāapsver arī kritisku dzīves notikumu (tostarp traumatisku notikumu) ietekme uz jaunieša personisko attīstību.
Pārraudzīt nozīmē regulāri reģistrēt plašu aspektu klāstu, tostarp izglītojamo personu sociāli emocionālo labjutību, piederības sajūtu skolai, mācību procesus, sekmju līmeņus, apmeklētību, uzvedību un jebkuru citu noderīgu informāciju. Lai gan šie kognitīvie un emocionālie procesi ir grūtāk pārraugāmi, tie var agrāk nekā citi faktori liecināt par iesaistes skolā mazināšanos, pirms tā izpaužas kavējumu un sliktas uzvedības veidā. Ne viss iepriekš minētais ir oficiāli jāreģistrē, bet šī informācija var palīdzēt atklāt izmaiņas, kuras var norādīt uz faktoriem, kas, visticamāk, traucēs izglītojamajam attīstīties un gūt labas sekmes skolā. Slēptākas sociāli emocionālā diskomforta pazīmes skolotāji un atbalsta darbinieki vislabāk pamana tad, ja tiem ar skolēniem ir uzticības pilnas un gādīgas individuālas attiecības un ja tie cieši sadarbojas ar izglītojamā ģimeni.
Var izmantot dažādas metodes un ierastas darbības, bet ir būtiski, lai riskam pakļauto izglītojamo apzināšanai sekotu ātri un mērķorientēti iejaukšanās pasākumi. Ir trīs iejaukšanās līmeņi:
- universāls atbalsts visiem skolēniem;
- selektīvs atbalsts to skolēnu grupām, kas ir pakļauti mērenam riskam vai kam ir mērenas vajadzības;
- individuāls atbalsts — intensīva iejaukšanās gadījumos, kad pastāv ilgstošs vai ārkārtīgi liels risks vai vajadzības.
Pēc diskomforta pazīmju atklāšanas būtu nekavējoties jāreaģē ar visaptverošas un uz kopienu vērstas atbalsta sistēmas starpniecību, lai palīdzētu izglītojamajiem pārvarēt grūtības un turpināt izglītības ceļu. Papildus īpašiem iejaukšanās pasākumiem ir jāveic rūpīga pārraudzība un novērtēšana. Šajos novērtējumos būtu jāiekļauj kvantitatīvie rādītāji, piemēram, kavējumu rādītāji, kā arī kvalitatīvie rādītāji, piemēram, tādi, kas iegūti, apsekojot skolēnu labjutību un piederības sajūtu skolai.
Uzziniet vairāk
Eiropas Komisija, Early warning systems in Europe: practice, methods and lessons. Tematiskā darba grupa jautājumos par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, Brisele, 2013.
Eiropas Komisija /EACEA/Eurydice/Cedefop, Tackling Early Leaving from Education and Training in Europe: Strategies, Policies and Measures, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2014.
Juhasz, J., Final report on Crocoos – Cross-sectoral cooperation focused solutions for the prevention of early school leaving project background research, Section II, Tempus Public Foundation, Budapešta, 2015., 3.- 8. lpp.
Nouwen, W., Clycq, N., Braspenningx, M., Timmerman, C., Cross-case Analyses of School-based Prevention and Intervention Measures, Project Paper 6, RESl.eu Project, Migrācijas un starpkultūru pētījumu centrs, Antverpenes Universitāte, 2016.
Papildu materiāli
Baker, D., Jansen, J., Using groups to reduce elementary school absenteeism, Social Work in Education, 22. sēj., 2000., 46.–53. lpp.
Gresham, F.M., Hunter, K.K., Corwin, E.P., Fischer, A.J., Screening, Assessment, Treatment, and Outcome Evaluation of Behavioral Difficulties in an RTI Model, Exceptionality: A Special Education Journal, 21. sēj., Nr. 1, 2013., 19.–33. lpp.
Lehr, C. A., Sinclair, M. F., Christenson, S. L., Addressing student engagement and truancy prevention during the elementary years: A replication study of the Check & Connect model, Journal of Education for Students Placed At Risk, 9. sēj., Nr. 3, 2004., 279.–301. lpp.
Licht, B. G., Gard, T., Guardino, C., Modifying school attendance of special education high school students, Journal of Educational Research, 84. sēj., 1991., 368.-373. lpp.
McCluskey, C. P., Bynum, T. S., Patchin, J. W., Reducing chronic absenteeism: An assessment of an early truancy initiative, Crime & Delinquency, 50. sēj, Nr. 2, 2004., 214.–234. lpp.
Reinke, W. M., Splett, J. D., Robeson, E. N., Offutt, C. A., Combining school and family interventions for the prevention and early intervention of disruptive behavior problems in children: a public health perspective, Psychology in the Schools, 46. sēj. Nr. 1, 2009., 33.-43. lpp.
Sutphen, R.D., Ford, J.P., Flaherty, C., Truancy interventions: A review of the research literature, Research on Social Work Practice, 20. sēj., 2010., 161.-171. lpp.