Profesionālā orientācija un atbalsts būtu jāiekļauj jau pašu pirmo izglītības posmu mācību programmās. Pētījumi liecina, ka skolēni, kam ir karjeras plāns, biežāk nekā citi noturas skolā un aktīvāk iesaistās savā izglītībā. To var izstrādāt atsevišķi vai iekļaut mācību programmā, piemēram, vairākos atšķirīgos mācību priekšmetos. Iedarbīgās pieejās parasti ir apvienots plašs ar mācību programmu saistītu un nesaistītu pasākumu klāsts. Šie pasākumi var būt, piemēram, darba pieredzes programmas, darba ēnošana, karjeras spēles vai iepazīstināšanas kursi, kas var sniegt atbalstu gan tradicionālajā, gan alternatīvajā izglītībā (piem., darbvietā īstenotā profesionālajā izglītībā un apmācībā).
Shutterstock.com
Skolotājiem šajā ziņā ir liela nozīme — tie var pamudināt izglītojamos nodarboties ar to, kas viņus interesē, un iegūt iemaņas un prasmes, kas ir nepieciešamas to izvēlētajā karjerā. Lai karjeras izglītība būtu efektīva, tajā arī jāiesaista virkne ieinteresēto personu (skolas konsultanti, vecāki un darba devēji).
- gada pētījumā par alternatīviem mācīšanās veidiem, kurš sagatavots izpētes projekta “Reducing Early School Leaving in Europe” (RESL.eu) ietvaros, apliecināts, ka darbvietā īstenotas mācīšanās pieejas nodrošina praktisko mācīšanos, kā trūkst vispārējā skolas izglītībā, un var novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Daudziem skolēniem darbvietā īstenota mācīšanās var būt noderīgāka, jo tā ir praktiska un norisinās mācību vidē, kurā bieži vien valda nopietnāka gaisotne. Tomēr jaunieši nereti tiek pārvirzīti uz darbvietā īstenotu mācīšanos tikai pēc virknes negatīvu skolas pieredzes gadījumu un/vai iesaistes mācībās zuduma. Gan izglītojamie, gan darbinieki, kas piedalījās šajā pētījumā, asi kritizēja to, ka darbinieki ne vienmēr ir labi informēti par pieejamajām darbvietā īstenotas mācīšanās iespējām, pat ja darbinieki ir specializējušies profesionālās orientācijas jomā, un tāpēc tie nevar sniegt pareizu un savlaicīgu informāciju par abām mācīšanās iespējām visā skolēnu skolas izglītības laikā.
Uzziniet vairāk
Eiropas Mūžilga karjeras atbalsta politikas tīkls (ELGPN), Early School Leaving and Lifelong Guidance, Concept Note No. 6, koordinējusi Jiveskiles Universitāte, Somija, 2015. (sk. http://www.elgpn.eu/publications/browse-by-language/english/elgpn-concept-note-no.-6-early-school-leaving-and-lifelong-guidance/).
Eiropas Komisija, Piloting Youth Guarantee - partnerships on the ground, Case study: Helping at-risk youth to prepare and guide them into positive post-school outcomes, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.
Eiropas Komisija/EACEA/Eurydice/Cedefop,Tackling Early Leaving from Education and Training in Europe: Strategies, Policies and Measures, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2014.
Nouwen, W., Clycq, N., Braspenningx, M., Timmerman, C., Cross-case Analyses of School-based Prevention and Intervention Measures, Project Paper 6, RESl.eu Project, Migrācijas un starpkultūru pētījumu centrs, Antverpenes Universitāte, 2016.
Cedefop, Stronger VET for better lives: Cedefop's monitoring report on vocational education and training policies 2010-14, Cedefop atsauces materiālu sērija, Nr. 98, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.
Elffers, L.,The transition to post-secondary vocational education: Students’ entrance, experiences, and attainment, Ipskamp Drukkers, Enschede, 2011.
Van Praag, L., Nouwen, W., Van Caudenberg, R., Clycq, N., Timmerman, C., Cross-case Analysis of Measures in Alternative Learning Pathways, Migrācijas un starpkultūru pētījumu centrs, Antverpenes Universitāte, 2016.
Vaughan K., Workplace Learning: A Literature Review, Competenz, Jaunzēlandes Izglītības pētniecības padome, 2008.