3.2. Izglītojamo līdzdalība skolas dzīvē

^{Shutterstock.com}

Visas dalībvalstis savā vispārējā Izglītības likumā vai Izglītības kodeksā zināmā mērā nosaka, ka jānodrošina bērnu līdzdalība. Daudzās valstīs bērnu līdzdalību skolās sekmē ar formāliem mehānismiem, piemēram, skolu padomēm, vai mērķorientētām programmām. Tomēr ir atšķirība starp tiesību aktiem un praksi, un izglītojamajiem ne vienmēr ir reāla ietekme skolas lēmumu pieņemšanā par būtiskiem aspektiem, kas saistīti ar to skolas dzīvi un mācīšanos.

Vajadzētu atvēlēt pietiekami daudz laika dialogam klasē un diskusijām skolēnu padomēs vai konsultācijām par jautājumiem, kas saistīti ar skolas dzīvi un mācīšanās pieredzi. Lēmumu pieņemšanā būtu pilnvērtīgi jāņem vērā līdz tam sniegtais izglītojamo ieguldījums. Veiksmīgas prakses piemēri:

• interaktīva un dialoģiska mācīšana un mācīšanās (piem., mazās grupās), kas dod izglītojamajiem lielāku iespēju vieglāk runāt par problēmām, kuras ietekmē viņu mācīšanos;
• skolu projekti, kas iesaista visu skolas kopienu (piem., “zaļās skolas” projekti) un nostāda izglītojamos vadītāju lomā būtiskos projekta aspektos;
• apsekojumi, anketēšana un citas apspriešanas metodes, ko izmanto, lai uzzinātu izglītojamo viedokli;
• jēgpilna izglītojamo dalība skolas lēmumu pieņemšanas procesos, proti, to pārstāvība skolu valdēs/padomē, un skolas izvērtēšanas un uzlabošanas procesos.

Izglītojamo līdzdalība skolas dzīvē — dažu valstu piemēri

• Zviedrijas vidusskolas mācību programmā ir noteikts: “(..) skolēniem vajadzētu spēt ietekmēt savu izglītību. Viņi būtu nepārtraukti jāmudina aktīvi piedalīties izglītības pilnveidošanas darbā un regulāri jāinformē par problēmjautājumiem, kas uz viņiem attiecas. Skolēniem vienmēr vajadzētu būt iespējai uzņemties iniciatīvu problēmjautājumos, kas būtu jārisina, ņemot vērā to ietekmi uz izglītību.” (Zviedrijas Nacionālā izglītības aģentūra, Curriculum for the upper secondary school, Skolverket, Stokholma, 2013., 11. lpp.)
• Anglijā skolēni var nosūtīt piezīmes tieši Valsts inspekcijai (OFSTED).
• Portugālē skolēni piedalās vispārējā skolas padomē, kas atbild par skolas pārvaldības pamatnostādņu noteikšanu un izvērtē skolu. Katra klase ievēlē divus delegātus.
• Francijā vidusskolas skolēni ievēlē delegātus skolēnu padomei, kas savukārt ievēlē delegātus reģiona un valsts skolēnu padomēm.
• Spānijā skolēni vada procesu, kurā skolas noteikumi tiek radīti vienprātībā, tādējādi tiek panākta uz kopienas principu balstīta pieeja jebkāda veida vardarbības novēršanai skolā un cīņai pret to.

Uzziniet vairāk

Eiropas Komisija, Evaluation of legislation, policy and practice of child participation in the EU, ECORYS sagatavots pētījuma kopsavilkums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.