3.1. Izglītojamo labjutība

^{Shutterstock.com}

Visiem izglītojamajiem, bet jo īpaši tiem, kam ir mācīšanās grūtības vai invaliditāte vai kas saskaras ar personīgiem, sociāliem vai emocionāliem sarežģījumiem, ir vajadzīga viegla piekļuve skolotājiem un citiem profesionāļiem, kuri var atbalstīt viņu izglītības un personīgo attīstību. Konsultācijas un padomdošana var palīdzēt izvēlēties profesionālo ievirzi, savukārt kultūras un ārpusskolas nodarbības  ir svarīgas, lai vairotu izglītojamo sociālās un personiskās prasmes.

Daudz dažādu atbalsta un konsultāciju pakalpojumu, kuros indivīds tiek uztverts kā veselums, var ietvert arī sociālus un ar ģimeni saistītus pakalpojumus.  Būtu jāapsver kritisku dzīves notikumu (tostarp traumatisku notikumu) ietekme uz jaunieša personisko attīstību. Tā ietvaros skolā vai sadarbībā ar vietējām aģentūrām un dienestiem būtu jāsniedz arī emocionāls un psiholoģisks atbalsts. Šāda atbalsta galvenajam mērķim vajadzētu būt izglītojamā pašapziņas, uzticēšanās un motivācijas stiprināšanai, kā rezultātā jaunietis par savu nākotni spētu domāt pozitīvāk. Arī vienaudži izaugsmes vadītāji vai padomdevēji var ar labiem rezultātiem sniegt sociālemocionālo atbalstu. 

Skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem būtu jādod profesionālās pilnveides iespējas, lai tie varētu palīdzēt izglītojamajiem, kam ir nepieciešams papildu emocionālais atbalsts. Viņiem vajadzētu zināt, kādi ir saziņas kanāli, ko var izmantot, lai dalītos ar personisku informāciju par izglītojamajiem un saņemtu papildu atbalstu šiem izglītojamajiem, un būt iespējai piekļūt šiem kanāliem. Būtu jāsekmē arī darbinieku emocionālā labjutība.

Būtu rūpīgi un sistemātiski jāapseko un jānovērtē skolā valdošā gaisotne, un šajos centienos būtu jāiesaista visi skolas darbinieki un izglītojamie. Izglītojamie būtu jāiesaista analīzē un plānošanā.

Skolās vajadzētu būt ieviestām arī iebiedēšanas apkarošanas stratēģijām.  Šajās stratēģijās būtu jāpievērš uzmanība visiem iebiedēšanas veidiem, tostarp kiberiebiedēšanai, lai garantētu drošu vidi un efektīvi reaģētu uz bērnu tiesību pārkāpumiem.  Ir pieejams plašs pētījumu materiāls par iedarbīgām metodēm, kā skolās novērst iebiedēšanu un pakļaušanu netaisnībai. Tomēr iebiedēšanas un pazemojošas izturēšanās apkarošanas pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz konkrētai skolai raksturīgajiem apstākļiem.

Šajā iebiedēšanas novēršanas un tās seku mazināšanas pasākumu izvērtējumā izmantoti kvalitatīvi un kvantitatīvi dati par 39 skolām.  Tajā aplūkotas astoņas iebiedēšanas apkarošanas programmas: “Farsta Method”, “Friends”, “Lions Quest”, “Olweus”, SET (“Social Emotional Training”), “School Comet”, “School Mediation” un “Second Step”. 

Visās skolās tika izmantota pasākumu un programmu kombinācija, nevis kāda atsevišķa programma.  Skolas secināja, ka dažādiem pasākumiem ir atšķirīga ietekme uz zēniem un meitenēm un uz sociālo vai fizisko iebiedēšanu.  Nevienai atsevišķai programmai nebija ārkārtīgi pozitīvas ietekmes.  Skolas guva labākus rezultātus tajos gadījumos, kad tās sistemātiski izmantoja pasākumu kombināciju.  Izvērtējumā ziņots par pieredzi, ko skolas guvušas, īstenojot dažādas programmas, un par to, cik lielā apmērā šīs programmas palīdzējušas samazināt iebiedēšanu.

  Zviedrijas Nacionālā izglītības aģentūra, Evaluation of anti-bullying methods (2011. g.)

Uzziniet vairāk

8. Eiropas Bērnu tiesību forums, The Role of Child Protection Systems in Protecting Children from Bullying and Cyberbullying, Brisele, 2013. gada 17. un 18. decembris.

Farrington, D.P. un Ttofi, M., School-Based Programs to Reduce Bullying and Victimization: A Systematic Review,  The Campbell Collaboration, Oslo, 2010.

Nouwen, W., Clycq, N., Braspenningx, M., Timmerman, C., Cross-case Analyses of School-based Prevention and Intervention Measures, Project Paper 6, RESl.eu Project, Migrācijas un starpkultūru pētījumu centrs, Antverpenes Universitāte, 2016.

Zviedrijas Nacionālā izglītības aģentūra, Evaluation of anti-bullying methods, Report 353, Skolverket, Stokholma, 2011.

UNICEF, tiešsaistes platforma Rights Respecting Schools Award.

Papildu materiāli

Anderson, A. R., Christenson, S. L., Sinclair, M. F., Lehr, C. A., Check and Connect: The importance of relationships for promoting engagement with school, Journal of School Psychology, 42. sēj., 2004., 95.–113. lpp.

Downes, P., The neglected shadow: Some European perspectives on emotional supports for early school leaving prevention, International Journal of Emotional Education, 3. sēj., Nr. 2, 2011., 3.–39. Lpp.

Gresham, F. M., Evidence-based social skills interventions: Empirical foundations for instructional approaches, In Shinn, M.R., Walker, H.M. (Eds.), Interventions for achievement and behavior problems in a three-tier model including RTI., National Association of School Psychologists, Bethesda, MD, 2010, 337.-362. lpp.

Scheel, M., Madabhushi, S., Backhaus, A., The academic motivation of at-risk students in a counseling prevention programme, The Counseling Psychologist, 37. sēj., 2009., 1147.–1178. lpp.

Sinclair, M. F., Christenson, S. L., Thurlow, M. L., Promoting school completion of urban secondary youth with emotional or behavioral disabilities, Exceptional Children, 71. sēj., Nr. 4, 2005., 465.–482. lpp.

Skinner, E.A., Pitzer, J.R., Developmental Dynamics of Student Engagement, Coping, and Everyday Resilience, sk. Christenson, S.L., Reschly, A.L., Wylie, C. (Eds.)

Handbook of Research on Student Engagement, New York, Springer, 2012., 21.-44. lpp.

White, S. W., Kelly, F. D., The school counselor’s role in school dropout prevention,. Journal of Counseling & Development, 88. sēj., 2010., 227.–235. lpp.