2.3. Skolotāju sākotnējā izglītība un nepārtraukta skolotāju profesionālā pilnveide

Shutterstock.com

Ir svarīgi, lai visiem skolotājiem studentiem un jaunajiem skolotājiem sākotnējās izglītības ietvaros tiktu dotas iespējas uzlabot savu izpratni par mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas un izglītības ieguvei nelabvēlīgu apstākļu veidu, cēloņiem un apmēru. Ir būtiski, lai visi skolotāji saprastu savu lielo nozīmi bērnu attīstības un mācīšanās nepārtrauktības sekmēšanā un mācīšanās grūtību vai neiesaistīšanās agrīnu pazīmju atpazīšanā. Tā ietvaros skolotājiem ir rezultatīvi jāsadarbojas pašiem savā starpā, ar citiem profesionāļiem skolā un ārpus tās un ar vecākiem un ģimenēm.

Būtu jāpiedāvā skolotājiem studentiem iespēja praktiski iepazīties ar ikdienas dzīvi vidē, kurā ir izglītojamie, kas atrodas izglītības ieguvei nelabvēlīgos apstākļos, un daudzkultūru vidē, piemēram, pieņemt prakses vietu skolās, kurās ir augsts mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas gadījumu īpatsvars vai augsts nelabvēlīgos sociālekonomiskajos apstākļos esošu izglītojamo īpatsvars, vai piedalīties darbā ar neaizsargātām ģimenēm. Visiem jaunajiem un tikko norīkotajiem skolotājiem būtu jāapmeklē sistemātiski ievadkursi, kas atbilst to vajadzībām, un būtu jāpiedalās apmācībā, tostarp tādā, kuru nodrošina profesionālā kopiena un kurā papildu atbalstu sniedz augsti kvalificēts padomdevējs.

Visi skolotāji būtu jāmudina veidot sadarbības tīklus ar citiem skolotājiem, ekspertiem un pētniekiem, lai apmainītos ar informāciju un pilnveidotu zināšanas par to, kā uzlabot iekļautību izglītībā un cīnīties pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. SSI un NPP var īstenoties, pateicoties savstarpējas uzticēšanās kultūrai skolās.  Uzticības pilnā gaisotnē skolotāji var būt pārmaiņu virzītāji. Izglītības satura izstrādē var izmantot formējošo un summatīvo vērtēšanu. Uzsvaram uz izpratni par MPP būtu jākļūst par pamatelementu skolotāju sākotnējās izglītības un nepārtrauktas profesionālās pilnveides programmās. Nepārtrauktai profesionālajai pilnveidei būtu jāatbilst konkrētajiem apstākļiem un izglītojamo un skolu konkrētajām vajadzībām un mērķiem. Profesionālās pilnveides programmās pietiekami liela nozīme būtu jāpiešķir bērnu līdzdalībai.

Kā liecina neseni pētījumi, skolotāji ir pauduši, ka tiem ir vidēja līdz augsta nepieciešamība pēc NPP vairākās jomās, tostarp šādās jomās:

• kompetence riskam pakļauto izglītojamo noteikšanā;
• mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas cēloņi un sekas;
• mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas profilakses, iejaukšanās un kompensācijas pasākumi;
• darbs ar vecākiem;
• starpdisciplināro prasmju mācīšana;
• mācīšana daudzvalodu un daudzkultūru apstākļos;
• skolēnu profesionālā orientācija un konsultācijas;
• izglītojamo ar īpašām izglītības vajadzībām mācīšana,
• jaunas tehnoloģijas darbavietā, tostarp skolās;
• pieejas individuālam mācīšanas un mācīšanās procesam;
• individuāla un kopīga pētnieciskā darba vadīšana klasē.

Daži no visiedarbīgākajiem NPP īstenošanas veidiem, kas arī stiprina sadarbīgu kultūru skolās, ir šādi:

• profesionālu kopienu un skolotāju tīklu veidošana;
• mācīšanās no līdzbiedriem;
• līdzbiedru novērošana;
• apmācība darbavietā (iekšējā apmācība);
• padomdošana un izaugsmes vadība darbinieku un citu profesionāļu vidū;
• laika un telpas atvēlēšana skolotājiem, lai viņi kopīgi apdomātu un izpētītu veidus, kā risināt pastāvošās problēmas, uzlabot mācīšanos, uzlabot gaisotni skolā un apmainīties ar novērojumiem, pieredzi un viedokļiem;
• tiešsaistes vai klātienes (ārējie) kursi;
• sadarbīgs rīcības pētījums ar mērķi pārbaudīt novatorisku mācīšanas praksi;
• mācīšanas prakses datubāze, kurā tiek kopīgotas zināšanas par iedarbīgu praksi;
• regulāri skolotāju novērtējumi.

Uzziniet vairāk

Eiropas Komisija, Strengthening teaching in Europe: New evidence from teachers compiled by Eurydice and CRELL, 2015. gada jūnijs, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Papildu materiāli

Bryk, A. S., Schneider, B., Trust in Schools: A Core Resource for School Reform, Creating Caring Schools, 60. sēj., Nr. 6, 2003., 40.–45. lpp.

Carneiro, R., Looney, J., Vincent-Lancrin, S., Learning from the Past, Looking to the Future: Issues and agendas in education, European Journal of Education, 50. sēj., Nr. 4, 2015., 524.–535. lpp., DOI: 10.1111/ejed.12158.

Cordingley, P., The contribution of research to teachers’ professional learning and development, Research and Teacher Education: the BERA-RSA Inquiry, Lielbritānijas Izglītības pētniecības apvienība, Mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas karaliskās sabiedrības (RSA) Rīcības un pētniecības centrs, Apvienotā Karaliste.

Day, L., Mozuraityte, N., Redgrave, K., McCoshan, A., Preventing early school leaving in Europe: Lessons learned from second chance education, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2013.

Day, L., Percy-Smith, B., Ruxton, S., McKenna, K., Redgrave, K., Ronicle, J., Young, T., Evaluation of legislation, policy and practice of child participation in the EU: Research summary, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

De Witte, K., Nicaise, I., Lavrijsen, J., Van Landeghem, G., Lamote, C., Van Damme, J., The Impact of Institutional Context, Educatin and Labour Market Policies on Early School Leaving: A comparative analysis of EU countries, European Journal of Education, 48. sēj., Nr. 3., 2013., 331.–345. lpp., DOI: 10.1111/ejed.12034/.

Eiropas Komisija, 2015. gada Izglītības un apmācības pārskats, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Eiropas Komisija, Skolu politika. Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai, Izglītība un apmācība 2020, Eiropas Komisija, Brisele, 2015.

Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice, The Teaching Profession in Europe: Practices, Perceptions and Policies, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

IBE-UNESCO, Reaching Out to All Learners: a Resource Pack for Supporting Inclusive Education, Training Tools for Curriculum Development, Starptautiskais Izglītības birojs, Ženēva, 2016.

Isac, M. M., Araújo, L., Dinis da Costa, P., Soto Calvo, E., Albergaria-Almeida, P., Teaching practices in primary and secondary schools in Europe: Insights from large-scale assessments in education, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Nairz-Wirth, E., Feldmann, K., Diexer, B., Handlungsempfehlungen für Lehrende, Schulleitung und Eltern zur erfolgreichen Prävention von Schulabsentismus und Schulabbruch: Aufbruch zu einer neuen Schulkultur, Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāte, Vīne, 2012.

Nairz-Wirth, E., Feldmann, K., Wendebourg, E., Professionalisierung von Lehrerinnen und Lehrern im Bereich der Prävention und Intervention von Schul- und Ausbildungsabbruch, Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāte, Vīne, 2012.

Nouwen, W., Clycq, N., Braspenningx, M., Timmerman, C., Cross-case Analyses of School-based Prevention and Intervention Measures, Project Paper 6, projekts RESL.eu, Migrācijas un starpkultūru pētījumu centrs, Antverpenes Universitāte, 2016.

ESAO, TALIS 2013 Results: An international perspective on teaching and learning, ESAO, Parīze, 2014.

ESAO, Supporting Teacher Professionalism: Insights form Talis 2013, ESAO, Parīze, 2016.

Ryan, L., Lörinc, M., Interrogating early school leaving, youth unemployment and NEETS: Understanding local contexts in two English regions, Educação, Sociedade & Culturas, 45. sēj., 2015., 33.–54. lpp.

Stéger, C., Review and Analysis of the EU Teacher-related Policies and Activities, European Journal of Education, 49. sēj., Nr. 3, 2014., 332.–347. lpp., DOI: 10.1111/ejed.12089.

Valenčič Zuljan, M., Marentič Požarnik, B., “Induction and Early-career Support of Teachers in Europe”, European Journal of Education, 49. sēj., Nr. 2, 2014., 192.–205. lpp., DOI: 10.1111/ejed.1.