2.2. Skolotāji un viņu attiecības ar audzēkņiem un vecākiem

Shutterstock.com

Šādās attiecībās ir būtiski cita starpā šādi elementi:

• tādu augstu mērķu noteikšana, kas jāsasniedz visiem skolēniem;
• gādīgas un iekļaujošas klases vides un uzticēšanās kultūras veidošana un saglabāšana;

• izpratne par izglītības ieguvei nelabvēlīgiem apstākļiem: tas nozīmē pieņemt faktu, ka daži izglītojamie var nākt no tādas ģimenes un būt ar tādu sociālo izcelsmi, kas nav labvēlīga mācīšanās procesam, un ka šīm personām var būt vajadzīgs papildu atbalsts;
• skolotāju attieksme un saziņas prasmes: skolotājiem jāapzinās, ka viņu attieksme, izvirzītie mērķi un izvēlētie vārdi var ļoti iespaidot un ietekmēt izglītojamos. Saziņas prasmes ir nepieciešamas arī tamdēļ, lai efektīvi strādātu ar vecākiem, citiem skolas darbiniekiem un profesionāļiem ārpus skolas. Jebkurai saziņai ar vecākiem vajadzētu būt skaidrai (piem., jāizvairās no mazāk zināmiem terminiem), un jābūt laipniem un saprotošiem pret tiem, kuri nepazīst sistēmu; 
• vecāku un citu tādu pieaugušo un vienaudžu lielās nozīmes atzīšana, ar kuriem izglītojamajiem ir visciešākā saikne:  skolotājiem ir jāatzīst nozīme, kāda mācīšanās procesā ir svarīgām personām izglītojamā dzīvē, un ir jāizmanto to iesaistes dotais labums;
• klasē valdošās daudzveidības apzināšanās: skolām būtu jāstrādā pie tā, lai aktīvi pieņemtu atšķirības gan skolu darbinieku, gan izglītojamo vidū. Skolotājiem būtu jāpilnveido savas zināšanas, prasmes un iemaņas, kas saistītas ar izpratni par daudzveidību visās tās formās, — starpkultūru izglītība, daudzvalodība un mācīšana izglītojamajiem, kuriem mācību valoda nav dzimtā valoda, būtu jāiekļauj skolotāju sākotnējā izglītībā un jānostiprina nepārtrauktas profesionālās pilnveides ietvaros (apmācībā darbavietā, skolotāju mobilitātes programmās, darbsemināros, konferencēs);
• skolu kultūra, kas izglītojamo viedokli uztver nopietni un ņem to vērā skolas attīstības procesos.

Uzziniet vairāk

Programmas URBACT projekts: PREVENT — Involving parents in the prevention of early school leaving.

Bryk, A., Schneider, B., Trust in Schools: A Core Resource for School Reform, Creating Caring Schools, 60. sēj., Nr. 6, 2003., 40.–45. lpp.

Day, L., Mozuraityte, N., Redgrave, K., McCoshan, A., Preventing early school leaving in Europe: Lessons learned from second chance education, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2013.

Day, L., Percy-Smith, B., Ruxton, S., McKenna, K., Redgrave, K., Ronicle, J., Young, T., Evaluation of legislation, policy and practice of child participation in the EU: Research summary, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Downes, P., Developing a Framework and Agenda for Students' Voices in the School System across Europe: From Diametric to Concentric Relational Spaces for Early School Leaving Prevention, European Journal of Education, 48. sēj., Nr. 3, 2013., 346.–362. lpp., DOI: 10.1111/ejed.12035.

Downes, P., Towards a Differentiated, Holistic and Systemic Approach to Parental Involvement in Europe for Early School Leaving Prevention, Eiropas Savienība, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, programma URBACT, Parīze, 2014.

Downes, P., Prevention of early school leaving through teacher education: Some European Perspectives, Rabensteiner, P., Rabensteiner, G. (red.), Internationalisation in Teacher Education, Vācija, 2014., 17.–31. lpp.

ES Padome, Padomes secinājumi par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu un panākumu skolā veicināšanu, Eiropas Savienības Padome, Brisele, 2015.

Eiropas Komisija, Reducing early school leaving: Key messages and policy support, Final Report of the Thematic Working Group on Early School Leaving, Eiropas Komisija, Brisele, 2013.

Eiropas Komisija, Study on educational support for newly arrived migrant children, Publikāciju birojs, Luksemburga, 2013.

Eiropas Komisija, Supporting teacher competence development for better learning outcomes, Eiropas Komisija, Brisele, 2013.

Eiropas Komisija, Language teaching and learning in multilingual classrooms, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice, The Teaching Profession in Europe: Practices, Perceptions and Policies, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Eiropas Komisija, Skolu politika. Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai, Izglītība un apmācība 2020, Eiropas Komisija, Brisele, 2015.

Eiropas Komisija, Strengthening teaching in Europe: New evidence from teachers compiled by Eurydice and CRELL, Eiropas Komisija, Brisele, 2015.

Fernández-Batanero, J., Strategies for inclusion in the face of social exclusion: Case study in Andalusia (Spain), European Journal of Special Needs Education, 29. sēj., Nr. 3, 2014., 415.–428. lpp., DOI:10.1080/08856257.2014.906978.

IBE-UNESCO, Reaching Out to All Learners: A Resource Pack for Supporting Inclusive Education, Training Tools for Curriculum Development, Starptautiskais Izglītības birojs, Ženēva, 2016.

Isac, M., Araújo, L., Dinis da Costa, P., Soto Calvo, E., Albergaria-Almeida, P., Teaching practices in primary and secondary schools in Europe: Insights from large-scale assessments in education, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Nairz-Wirth, E., Feldmann, K., Diexer, B., Handlungsempfehlungen für Lehrende, Schulleitung und Eltern zur erfolgreichen Prävention von Schulabsentismus und Schulabbruch. Aufbruch zu einer neuen Schulkultur, Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāte, Vīne, 2012.

Nouwen, W., Clycq, N., Braspenningx, M., Timmerman, C., Cross-case Analyses of School-based Prevention and Intervention Measures, Project Paper 6, projekts RESL.eu, Migrācijas un starpkultūru pētījumu centrs, Antverpenes Universitāte, 2016.

Sachs, J., Teacher professionalism: why are we still talking about it?, Teachers and Teaching, 22. sēj., Nr. 4, 2015., 413.–425. lpp., DOI:10.1080/13540602.2015.1082732.

Stéger, C., Review and Analysis of the EU Teacher-related Policies and Activities, European Journal of Education, 49. sēj., Nr. 3, 2014., 332.–347. lpp., DOI:10.1111/ejed.12089.