2.1. Skolotāju iemaņas un prasmes

^{Shutterstock.com}

Skolotāju loma arvien palielinās un prasa aizvien vairāk.  No skolotājiem tiek sagaidīts, ka viņi izmantos virkni dažādu metožu, rīku un pieeju un pielāgos tos izglītojamo vajadzībām. Viņiem ir arī jābūt prasmēm un iemaņām, kas vajadzīgas, lai radītu pozitīvu vidi klasē un strādātu kopā ar citām ieinteresētajām personām gan skolā, gan ārpus tās ar mērķi sniegt izglītojamajiem savlaicīgu atbalstu. Tiek sagaidīts, ka skolotāji apgūs vai uzlabos dažas īpašas jaunas iemaņas un prasmes:

• skolotājiem ir pozitīvi jāattiecas pret ieguvumiem, ko sniedz izglītojamo daudzveidība klasē. Skolotājiem ir jāspēj izvēlēties no plaša dažādu mācīšanas metožu un aktīvās mācīšanās stratēģiju klāsta (tas cita starpā ietver izpētē balstītu un projektos balstītu mācīšanu, sadarbīgo mācīšanos utt.), lai vienā un tai pašā mācību vidē rezultatīvi strādātu ar daudzveidīgu skolēnu grupu, kuras locekļiem ir dažādas mācīšanās vajadzības un mācīšanās stili, un pielāgotu mācīšanās procesu šai grupai;
• skolotājiem jābūt informētiem par jaunākajiem pētījumiem un uz faktiem balstītu paraugpraksi ar to darbu saistītajās jomās. Skolotāji mācās visu mūžu un uzskata profesionālās grūtības par daļu no sava mācīšanās procesa. Tie arī gūst zināšanas un informāciju, ko tie var nodot citiem skolotājiem un izmantot ikdienas darbā;
• skolotājiem jāintegrē mācīšanas un mācīšanās procesā formējošās vērtēšanas metodes, lai sniegtu izglītojamajiem atgriezenisko saiti un sekmētu mācību mērķu sasniegšanu;
• skolotājiem jābūt prasmēm, kas tiem ļauj atklāt MPP riska faktorus, kas cita starpā var būt nelabvēlīga gaisotne skolā un klasē, sliktas skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības, negatīva skolasbiedru ietekme, kavējumi, slimība, mācīšanās grūtības utt. Skolotājiem arī vajadzētu būt plašām zināšanām par virkni iedarbīgu iejaukšanās pasākumu, ar kuriem var novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu;
• skolotājiem ir jāspēj efektīvi komunicēt un veidot spēcīgas, pozitīvas un uz uzticēšanos balstītas attiecības ar jebkuras izcelsmes izglītojamajiem. Viņiem būtu jāspēj izmantot atbilstošas klases mācību procesa vadības stratēģijas un konfliktu risināšanas un iebiedēšanas novēršanas metodes un vajadzētu būt labām starppersonu saskarsmes prasmēm, lai veicinātu pozitīvu gaisotni skolā un klasē;
• skolotāji, kuriem ir pozitīva attieksme un spēja strādāt daudzdisciplinārās profesionāļu komandās un profesionālās kopienās, kopīgi izstrādā mācīšanas un mācīšanās pieejas, rīkojas, lai novērstu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas procesu, un retāk jūtas izolēti. Skolu vadītājiem ir liela nozīme, jo tie nodrošina budžeta līdzekļus, laiku un telpu profesionālo kopienu, skolas attīstības projektu un nepārtrauktas profesionālās pilnveides atbalstam;
• skolotāji būtu jāmudina ieņemt vadītāju lomu un būt par pārmaiņu virzītājiem un padomdevējiem gan klasē, gan ārpus tās un būtu jāatbalsta šajā ceļā. Skolotāju īstenotu vadību var raksturot kā sadarbīgus centienus, kur skolotāji kopīgi kļūst par lietpratējiem un veicina profesionālo pilnveidi, lai uzlabotu gan paši savu, gan savu kolēģu praksi izglītības jomā un gaisotni skolā. To galīgais mērķis ir sekmīgāk noturēt skolēnus skolā un uzlabot to sniegumu;

• skolotājiem būtu jāspēj rezultatīvi komunicēt un sadarboties ar vecākiem, un iesaistīt viņus to bērnu mācīšanās un attīstības procesā;
• skolotājiem vajadzētu būt kompetencei, vēlmei sadarboties un radošumam, kas nepieciešami, lai iesaistītu ārējus partnerus, tostarp vietējos darba devējus; 
• skolotājiem jābūt zināšanām un izpratnei par skolēnu kognitīvo, sociālo un uzvedības attīstību (piem., labjutību).

Uzziniet vairāk

Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2012) 374 final, Supporting the teaching professions, Eiropas Komisija, Brisele, 2012.

Eiropas Komisija, Strengthening teaching in Europe: New evidence from teachers compiled by Eurydice and CRELL, June 2015, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Papildu materiāli

Carneiro, R., Looney, J., Vincent-Lancrin, S., Learning from the Past, Looking to the Future: Issues and agendas in education, European Journal of Education, 50. sēj., Nr. 4, 524.–535. lpp., DOI: 10.1111/ejed.12158.

Day, L., Percy-Smith, B., Ruxton, S., McKenna, K., Redgrave, K., Ronicle, J., Young, T., Evaluation of legislation, policy and practice of child participation in the EU: Research summary, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Donaldson, G., Teacher Education and Curriculum Change in Scotland, European Journal of Education, 49. sēj., Nr. 2, 2014., 178.–191. lpp., DOI: 10.1111/ejed.12077.

Downes, P., Developing a Framework and Agenda for Students' Voices in the School System across Europe: From Diametric to Concentric Relational Spaces for Early School Leaving Prevention, European Journal of Education, 48. sēj., Nr. 3, 2013., 346.–362. lpp., DOI: 10.1111/ejed.12035.

Downes, P., Towards a Differentiated, Holistic and Systemic Approach to Parental Involvement in Europe for Early School Leaving Prevention, Eiropas Savienība, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, programma URBACT, Parīze, 2014.

ES Padome, Padomes secinājumi par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu un panākumu skolā veicināšanu, Eiropas Savienības Padome, Brisele, 2015.

Eiropas Komisija, Supporting teacher competence development for better learning outcomes, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2013.

Eiropas Komisija, Education and Training Monitor 2015, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Eiropas Komisija, Skolu politika. Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai, Izglītība un apmācība 2020, Eiropas Komisija, Brisele, 2015.

Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice, The Teaching Profession in Europe: Practices, Perceptions and Policies, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

IBE-UNESCO, Reaching Out to All Learners: a Resource Pack for Supporting Inclusive Education, Training Tools for Curriculum Development, Starptautiskais Izglītības birojs, Ženēva, 2016.

Isac, M. M., Araújo, L., Dinis da Costa, P., Soto Calvo, E., Albergaria-Almeida, P., Teaching practices in primary and secondary schools in Europe: Insights from large-scale assessments in education, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

Nairz-Wirth, E., Feldmann, K., Diexer, B., Handlungsempfehlungen für Lehrende, Schulleitung und Eltern zur erfolgreichen Prävention von Schulabsentismus und Schulabbruch. Aufbruch zu einer neuen Schulkultur, Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāte, Vīne, 2012.

Nairz-Wirth, E., Feldmann, K., Wendebourg, E., Professionalisierung von Lehrerinnen und Lehrern im Bereich der Prävention und Intervention von Schul- und Ausbildungsabbruch, Vīnes Ekonomikas un biznesa universitāte, Vīne, 2012.

Nouwen, W., Clycq, N., Braspenningx, M., Timmerman, C., Cross-case Analyses of School-based Prevention and Intervention Measures, Project Paper 6, projekts RESL.eu, Migrācijas un starpkultūru pētījumu centrs, Antverpenes Universitāte, 2016.

ESAO, TALIS 2013 Results: An international perspective on teaching and learning, ESAO, Parīze, 2014.

Ryan, L., Lörinc, M., Interrogating early school leaving, youth unemployment and NEETS: Understanding local contexts in two English regions, Educação, Sociedade & Culturas, 45. sēj., 2015., 33.–54. lpp.

Sachs, J., Teacher professionalism: Why are we still talking about it?, Teachers and Teaching, 22. sēj., Nr. 4, 2015., 413.–425. lpp., DOI: 10.1080/13540602.2015.1082732.

Schleicher, A., Schools for 21^st-Century Learners: Strong Leaders, Confident Teachers, Innovative Approaches, ESAO, Parīze, 2015.

Valenčič Zuljan, M., Marentič Požarnik, B., Induction and Early-career Support of Teachers in Europe, European Journal of Education, 49. sēj., Nr. 2, 2014., 192.–205. lpp., DOI: 10.1111/ejed.12080.