Meklēt starp visiem resursiem

Šajā piemērā ir aprakstītas inovatīvas pieejas, kas izmantotas Bedas Hallbergas vidusskolā, Zviedrijā. Minētajā skolā tiek piedāvāta virkne programmu, kas liek pamatus personiskajai attīstībai un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā. Skolas mērķis ir arī sniegt pastāvīgu atbalstu izglītojamajiem un samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, pieliekot lielas pūles, lai samazinātu laikposmu, kurā skola ir slēgta, proti, lai skola būtu atvērta arī dažos garākos brīvlaikos. Ir labi pārstāvēti arī veselības aprūpes speciālisti — skolā ir šo speciālistu komanda, kurā iekļauti sociālie darbinieki un psihologi konsultanti, lai palīdzētu apmierināt jauniešu vajadzības.
Bedas Hallbergas ģimnāzija ir vidusskola, kas atrodas Kungsbakā, Zviedrijā. Tā tika atvērta 2013. gadā kā neliela struktūra, kurā katram izglītojamajam pievēršas individuāli. Dažiem 16–20 gadus veciem jauniešiem daudzu skolu fiziskajā un sociālajā vidē var būt grūti atrasties, un šī vide var radīt šķēršļus mācību turpināšanai. Bedas skola ir atvērta tiem, kuri meklē nelielu skolu, kur var justies droši un ērti.

Eiropas Padomes sagatavotais dokuments “Guide for Roma school mediators/assistants” (“Ceļvedis romu skolu starpniekiem/palīgiem”) ir lielākoties paredzēts romu kopienas visu kategoriju darbiniekiem, kuru darbs ir veltīts tam, lai uzlabotu romu bērnu izglītošanas apstākļus. Tā mērķis ir sniegt darbiniekiem daudz dažādu rīku un praktisku norāžu, ko var pielāgot dažādiem apstākļiem. Ceļvedī ir sniegts skolu starpnieku un palīgu raksturojums un to nozīme skolas un romu kopienas(-u), skolotāju un citu skolas darbinieku un romu bērnu vecāku savstarpējo attiecību veicināšanā. Tādējādi ceļveža saturs ir veidots tā, lai palīdzētu uzlabot romu skolu starpnieku un palīgu darbu un samazināt nevēlamu parādību ietekmi, iepazīstinot ar ikdienas darba struktūru un uzsverot tos starpniecības aspektus, kam praksē bieži vien netiek pievērsta uzmanība.

Šā dokumenta mērķis ir aplūkot pierādījumus par daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu komandu iespējām ieņemt svarīgu vietu izglītības priekšlaicīgas pamešanas novēršanā. Izstrādājot šādu daudzdisciplīnu/starpdisciplīnu komandu stratēģiju, ir svarīgi apsvērt, kādi apstākļi ir vajadzīgi, lai tās būtu efektīvas, un kādi apstākļi veicina to efektivitāti, nevis deterministiski pieņemt, ka tās neapšaubāmi būs efektīvas. Ziņojumā ir uzsvērta vajadzība sniegt komandām pārliecinošus stratēģiskus norādījumus par svarīgiem jautājumiem, kuru risināšanā komandām jāiesaistās, piemēram, par atbalstu garīgās veselības traucējumu gadījumā, skolēnu izslēgšanas alternatīvām, saziņu ar marginalizētām ģimenēm, skolotāju prasmēm konfliktu risināšanā un izglītošanā par cilvēku dažādību, iebiedēšanas novēršanas prasmēm, pozitīvas atmosfēras veicināšanu skolā, iesaistīšanos audzināšanas prasmju jomā, pievēršanos bērnu valodas attīstībai utt.

Zviedrijas izglītības pamatā ir cilvēktiesību un tādu demokrātisko pamatvērtību ievērošana kā cilvēka dzīvības neaizskaramība, visu cilvēku līdzvērtība, personas neaizskaramība un dzimumu līdztiesība. Saskaņā ar šīm vērtībām spēcīgs uzsvars tiek likts uz to, ka visai izglītībai vajadzētu būt iekļaujošai un izglītībā būtu aktīvi jānovērš jebkāda diskriminācija un aizskaršana, tostarp iebiedēšana.

Essunga, a Swedish municipality, transformed the ranking of its schools from the bottom to the top of the national school league tables between 2007 to the top in 2010. Essunga has three elementary schools and one lower secondary school (grades 6-9). With 5,500 citizens, it is one of the smallest municipalities in the country. The increase in levels of achievement is attributed to a research-based approach of inclusive education. For years, the three elementary schools in Essunga had consistently experienced low educational levels. An increasing number of students were refugees or in “family placements”. In 2007, only 76% of students were eligible for upper secondary school and 20% of these were placed in special education classes. These results compelled political and school leaders and school staff to identify targeted measures to address these challenges. The municipality focused on interventions at school and in the local community to prevent school absence and increase attendance.

Šajā monogrāfijā ir analizētas un aprakstītas veiksmīgas izglītojošas darbības, kuras ir īpaši paredzētas neaizsargātām grupām. Ir sniegti konkrēti dati, kas liecina par mācību sasniegumiem, kā arī izklāstīts bērnu, skolotāju un ģimeņu viedoklis par šo sasniegumu ietekmi. Papildus tam ir analizēta sakarība starp bērna sniegumu mācībās un viņa iekļautību dažādās sabiedrības jomās vai atstumtību no tām. Šajā monogrāfijā ir aprakstītas projektā INCLUD-ED noteiktās darbības, kas veicina panākumus, un tādējādi ir sniegti gan salīdzinoši dati, gan pamatīga teorētiskā pamatinformācija un izstrādne. Daži šādu darbību piemēri: interaktīvas grupas, mācīšanās laika pagarināšana, mājasdarbu klubi, privātstundas bibliotēkās, ģimenes un kopienas līdzdalība izglītībā, ģimenes izglītošana un dialoģiskas literārās sanāksmes. Visas šīs darbības ir atzītas par veiksmīgām izglītojošām darbībām, proti, ar tām tiek panākta gan efektivitāte, gan taisnīgums. Visbeidzot, ir sniegti un iztirzāti politikas un prakses ieteikumi.

Dialoģiskās literārās sanāksmes (DLS) ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām, kas noteiktas pētniecības projektā INCLUD-ED. DLS tiek izmantotas, lai uzlabotu bērnu un jauniešu izglītošanu dažādās vidēs visā pasaulē. DLS ir dialoģisks lasīšanas pasākums, kura pamatā ir divi principi: ir jālasa klasiskās literatūras grāmata (piem., “Romeo un Džuljeta”, “Odiseja”, “Dons Kihots”) un pēc tam, izmantojot dialoģisko mācīšanās metodiku, jāpastāsta savas domas par nozīmi, sava interpretācija un pārdomas. Šajā pasākumā var piedalīties bērni un viņu ģimenes locekļi. Lūk, piemērs, kas ļaus izprast DLS un to īstenošanā gūtos rezultātus.

Interaktīvās grupas ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām, kas noteiktas pētniecības projektā INCLUD-ED. INCLUD-ED, īpaši pievēršoties neaizsargātām un marginalizētām grupām, tika analizētas izglītības stratēģijas, kas sekmē nevienlīdzības novēršanu un veicina sociālo kohēziju, un tādas stratēģijas, kas rada sociālo atstumtību. Interaktīvās grupas tiek izmantotas, lai uzlabotu bērnu un jauniešu izglītošanu dažādās vidēs. Klases skolēni tiek sadalīti nelielās neviendabīgās grupās, un katrai no tām tiek piesaistīts kāds pieaugušais. Katru grupu veido četri vai pieci spēju līmeņa, dzimuma, kultūras, valodas un tautības ziņā atšķirīgi skolēni. Turpmāk sniegts piemērs, kas ļaus izprast interaktīvās grupas un to izmantošanā gūtos rezultātus.

Ģimenes izglītošana ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām (VID), kas noteiktas pētniecības projektā “INCLUD-ED. Iekļaušanas un sociālās kohēzijas stratēģijas Eiropas izglītībā” (Eiropas Komisija, 6. pamatprogramma, 2006.–2011. gads).