Meklēt starp visiem resursiem

Projekts “Atbalsts iekļaujošai skolas vadībai” (SISL) pētīja to, kā veicināt iekļaujošu vadību skolās, un nodrošināja tam atbalsta rīkus. Projektā tika secināts, ka iekļaujošas izglītības vadības mērķis ir sasniegt jēgpilnu līdzdalību izglītībā un tās iespējās, augsta līmeņa sasniegumus, kā arī labjūtību visiem izglītotajiem, tostarp tiem, kas ir visneaizsargātie pret atstumtību.

Eiropas Padomes sagatavotais dokuments “Guide for Roma school mediators/assistants” (“Ceļvedis romu skolu starpniekiem/palīgiem”) ir lielākoties paredzēts romu kopienas visu kategoriju darbiniekiem, kuru darbs ir veltīts tam, lai uzlabotu romu bērnu izglītošanas apstākļus. Tā mērķis ir sniegt darbiniekiem daudz dažādu rīku un praktisku norāžu, ko var pielāgot dažādiem apstākļiem. Ceļvedī ir sniegts skolu starpnieku un palīgu raksturojums un to nozīme skolas un romu kopienas(-u), skolotāju un citu skolas darbinieku un romu bērnu vecāku savstarpējo attiecību veicināšanā. Tādējādi ceļveža saturs ir veidots tā, lai palīdzētu uzlabot romu skolu starpnieku un palīgu darbu un samazināt nevēlamu parādību ietekmi, iepazīstinot ar ikdienas darba struktūru un uzsverot tos starpniecības aspektus, kam praksē bieži vien netiek pievērsta uzmanība.

Šā dokumenta mērķis ir aplūkot pierādījumus par daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu komandu iespējām ieņemt svarīgu vietu izglītības priekšlaicīgas pamešanas novēršanā. Izstrādājot šādu daudzdisciplīnu/starpdisciplīnu komandu stratēģiju, ir svarīgi apsvērt, kādi apstākļi ir vajadzīgi, lai tās būtu efektīvas, un kādi apstākļi veicina to efektivitāti, nevis deterministiski pieņemt, ka tās neapšaubāmi būs efektīvas. Ziņojumā ir uzsvērta vajadzība sniegt komandām pārliecinošus stratēģiskus norādījumus par svarīgiem jautājumiem, kuru risināšanā komandām jāiesaistās, piemēram, par atbalstu garīgās veselības traucējumu gadījumā, skolēnu izslēgšanas alternatīvām, saziņu ar marginalizētām ģimenēm, skolotāju prasmēm konfliktu risināšanā un izglītošanā par cilvēku dažādību, iebiedēšanas novēršanas prasmēm, pozitīvas atmosfēras veicināšanu skolā, iesaistīšanos audzināšanas prasmju jomā, pievēršanos bērnu valodas attīstībai utt.

Programmas VEIK galvenais mērķis ir nostiprināt audzēkņu pamatprasmes, radot sadarbības tīklu starp skolēniem, vecākiem, skolotājiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Šajā monogrāfijā ir analizētas un aprakstītas veiksmīgas izglītojošas darbības, kuras ir īpaši paredzētas neaizsargātām grupām. Ir sniegti konkrēti dati, kas liecina par mācību sasniegumiem, kā arī izklāstīts bērnu, skolotāju un ģimeņu viedoklis par šo sasniegumu ietekmi. Papildus tam ir analizēta sakarība starp bērna sniegumu mācībās un viņa iekļautību dažādās sabiedrības jomās vai atstumtību no tām. Šajā monogrāfijā ir aprakstītas projektā INCLUD-ED noteiktās darbības, kas veicina panākumus, un tādējādi ir sniegti gan salīdzinoši dati, gan pamatīga teorētiskā pamatinformācija un izstrādne. Daži šādu darbību piemēri: interaktīvas grupas, mācīšanās laika pagarināšana, mājasdarbu klubi, privātstundas bibliotēkās, ģimenes un kopienas līdzdalība izglītībā, ģimenes izglītošana un dialoģiskas literārās sanāksmes. Visas šīs darbības ir atzītas par veiksmīgām izglītojošām darbībām, proti, ar tām tiek panākta gan efektivitāte, gan taisnīgums. Visbeidzot, ir sniegti un iztirzāti politikas un prakses ieteikumi.

Dialoģiskās literārās sanāksmes (DLS) ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām, kas noteiktas pētniecības projektā INCLUD-ED. DLS tiek izmantotas, lai uzlabotu bērnu un jauniešu izglītošanu dažādās vidēs visā pasaulē. DLS ir dialoģisks lasīšanas pasākums, kura pamatā ir divi principi: ir jālasa klasiskās literatūras grāmata (piem., “Romeo un Džuljeta”, “Odiseja”, “Dons Kihots”) un pēc tam, izmantojot dialoģisko mācīšanās metodiku, jāpastāsta savas domas par nozīmi, sava interpretācija un pārdomas. Šajā pasākumā var piedalīties bērni un viņu ģimenes locekļi. Lūk, piemērs, kas ļaus izprast DLS un to īstenošanā gūtos rezultātus.

Interaktīvās grupas ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām, kas noteiktas pētniecības projektā INCLUD-ED. INCLUD-ED, īpaši pievēršoties neaizsargātām un marginalizētām grupām, tika analizētas izglītības stratēģijas, kas sekmē nevienlīdzības novēršanu un veicina sociālo kohēziju, un tādas stratēģijas, kas rada sociālo atstumtību. Interaktīvās grupas tiek izmantotas, lai uzlabotu bērnu un jauniešu izglītošanu dažādās vidēs. Klases skolēni tiek sadalīti nelielās neviendabīgās grupās, un katrai no tām tiek piesaistīts kāds pieaugušais. Katru grupu veido četri vai pieci spēju līmeņa, dzimuma, kultūras, valodas un tautības ziņā atšķirīgi skolēni. Turpmāk sniegts piemērs, kas ļaus izprast interaktīvās grupas un to izmantošanā gūtos rezultātus.

Ģimenes izglītošana ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām (VID), kas noteiktas pētniecības projektā “INCLUD-ED. Iekļaušanas un sociālās kohēzijas stratēģijas Eiropas izglītībā” (Eiropas Komisija, 6. pamatprogramma, 2006.–2011. gads).

Izglītības un apmācības sociālo aspektu ekspertu tīkls (NESET) publicē ziņojumus politikas veidotājiem un praktiķiem, kas Eiropas Savienībā vēlas veicināt vienlīdzību un iekļaušanu izglītībā un apmācībā. Šā dokumenta mērķis ir izpētīt stratēģijas, kas paredzētas kopienā veidotu mūžizglītības centru izveidei ES dalībvalstīs. Tajā ir izpētīti pierādījumi un pētījumi par šādu centru izveides sniegtajiem ieguvumiem un priekšrocībām, kā arī šķēršļi un grūtības, kas gan kavē šādu centru izveidi, gan mazina to iedarbīgumu. Ziņojumā ir secināts, ka kopienā veidotos mūžizglītības centros var tikt praktiski sasniegti dažādi svarīgi mūžizglītības mērķi, piemēram, aktīvs pilsoniskums, sociālā kohēzija/iekļaušana, personiskais un sociālais piepildījums, starpkultūru dialogs, kā arī nodrošinātas nodarbinātības iespējas.