Nododamība

Šajā rīkkopā sniegti tādu visas mācību vides pieeju piemēri, ar ko var efektīvi novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Izglītotājiem, kuri izstrādā visas mācību vides pieejas, būtu jācenšas izstrādāt saskaņotu stratēģiju, kas aptvertu visas piecas rīkkopā aplūkotās jomas. Sekmīgu pieeju/pasākumu piemēri ir paredzēti kā iedvesmas avots, nevis kā gatavas receptes. Skolu vadītājiem, skolotājiem un citām ieinteresētajām personām, pieņemot un pielāgojot programmas un praksi, būtu jācenšas apzināt savu vidi un apstākļus un izglītojamo kopuma vajadzības.   

Turpmāk izklāstītās vispārīgās pamatnostādnes, kas attiecas uz stratēģisko plānošanu un īstenošanu, ir izmantojamas visu veidu vidē:

  1. iesaistīt plašu ieinteresēto personu loku (visus skolas darbiniekus, izglītojamos, vecākus un plašu sabiedrību)[i]
  2. veicināt visu skolā iesaistīto dalībnieku tiesības uz līdztiesību, godu, cieņu, nediskrimināciju un līdzdalību. Būtu jāsekmē bērnu tiesības uz izteikšanos un līdzdalību. Šie aspekti ir ļoti svarīgi saliedētu un iekļaujošu skolu kopienu veidošanā[ii],[iii],[iv]
  3. noteikt, kādas ir vajadzības skolā un klasē, un kopienas pakalpojumus, kas ir vajadzīgi ģimeņu atbalstam. Liela nozīme ir labiem diagnostikas rīkiem un forumiem, kuros gūst ieinteresēto personu atgriezenisko saiti.[v],[vi]
  4. noteikt vēlamos iznākumus, šķēršļus, kas apgrūtina to sasniegšanu, un panākumu faktorus, kas sekmē to sasniegšanu.[vii]  Ņemt vērā atziņas, kuras gūtas gadījumu pētījumos par pasākumiem/pieejām, kam ir labi rezultāti. Var salīdzināt un kombinēt alternatīvus modeļus vai izmantot atsevišķus elementus.[viii],[ix]
  5. nodrošināt pietiekamu resursu (cilvēkresursu un finanšu resursu) pieejamību
  6. strādāt sadarbībā. Tas ir svarīgi skolu vadītājiem, skolotājiem un citiem profesionāļiem, kā arī izglītojamajiem. Sadarbība skolās un ārpus tām ir svarīga skolas kopienas “kolektīvās inteliģences” veidošanā[x]
  7. uzdot stimulējošus uzdevumus izglītojamajiem un sniegt atbalstu to izpildē. Stiprināt izglītojamo vēlmi izglītoties; palielināt to informētību par mūžizglītību un stiprināt to spējas iesaistīties tajā. Skolotājiem būtu jāraugās uz mācīšanos ar savu audzēkņu acīm. Izglītojamajiem būtu jāsaprot, kāds ir tiem vispiemērotākais mācīšanās veids. Ir ļoti svarīgi atzīt dažādas izglītojamo vajadzības — gan izglītības, gan kultūras, gan sociāli emocionālajā ziņā[xi],[xii]
  8. atbalstīt spēju veidošanu (profesionālo pilnveidi, iespējas mācīties laika gaitā). Skolotāji būtu jāuzskata par personām, kuras mācās visu mūžu.[xiii],[xiv],[xv]
  9. izstrādāt pamatnostādnes, rīkus un paraugus iejaukšanās pasākumu īstenošanas atbalstam[xvi]
  10. pārraudzīt un izvērtēt iejaukšanās pasākumu ietekmi un to ietekmi uz mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanu un vajadzības gadījumā tos uzlabot.[xvii],[xviii],[xix],[xx]
  11. dot laiku pārmaiņām.[xxi]

[i] Rose, R., Learning from comparative public policy: a practical guide, Routledge, London and New New York, 2005

[ii] http://www.unicef.org.uk/UNICEFs-Work/UN-Convention/

[iii] http://www.unicef.org.uk/rights-respecting-schools/about-the-award/child-rights-in-schools/

[iv] Downes, P., Develop a Framework and Agenda for Students’ Voices in the School System across Europe: From Diametric to Concentric Relational Spaces for Early School Leaving Prevention, European Journal of Education, 48. sēj., Nr. 3, 2013, 346.–362. lpp.

[v] Rose, R., 2005.

[vi] http://www.unicef.org.uk/UNICEF’s-Work/UN-Convention/

[vii] Rose, R., 2005.

[viii] Sk. 7. beigu vēri.

[ix] Fielding, M., et al., Factors Influencing the Transfer of Good Practice, Apvienotā Karaliste, 2005.

[x] Seashore Louis, K. et al., Investigating the Links to Improved Student Learning: Final Report of Research Findings, University of Minnesota, St. Paul, 2010.

[xi] Hattie, J. A., Visible Learning: A Synthesis of Over 800 Meta-Analyses Relating to Achievement, Routledge, London and New York, 2008 (sk. arī http://visible-learning.org/, resursi ir pieejami angļu, franču, ķīniešu, nīderlandiešu un vācu valodā).

[xii] Wiliam, D., An integrative summary of the research literature and implications for a new theory of formative assessment, Andrade, H. L., un Cizek, G. J. (red.), Handbook of formative assessment, Taylor & Francis, New York, NY, 2009 (vairāk resursu par formējošo vērtējumu skatīt Dylan Wiliam tīmekļa vietnē).

[xiii] Hattie, J.A., 2008.

[xiv] Timperley, H., Parr, J. (red.), Weaving Evidence, Inquiry and Standards to Build Better Schools, NZCER Press, Velingtona, 2010.

[xv] Kaser, L., Halbert, J., Leadership Mindsets: Innovation and Learning in the Transformation of Schools, Routledge, New York, 2009.

[xvi] Cobb, P., Jackson, K., Towards an Empirically Grounded Theory of Action for Improving the Quality of Mathematics Teaching at Scale, Mathematics teacher education and development, 13. sēj., Nr. 1, 2011, 6.–33. lpp.

[xvii] Stufflebeam, D. L., Coryn, C. L. S., Evaluation Theory, Models, and Applications, Jossey-Bass, San Francisco, 2014.

[xviii] Bryk, A. S., Gomez, L. M., Grunow, A., & LeMahieu, P. G., Learning to Improve: How America’s Schools Can Get Better at Getting Better,  Harvard Education Press, Cambridge, MA, 2015.

[xix] Guskey, T. R., Yoon, K. S., What Works in Professional Development?, Phi Delta Kappan, 90. sēj., Nr. 7, 2009, 495.–500. lpp.

[xx] Eiropas Komisija, EACEA, Eurydice, Kvalitātes nodrošināšana izglītībā: skolu vērtēšanas politika un metodes Eiropā, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015.

[xxi] Borman, G. D., Hewes, G. M., Overman, L. T., Brown, S., Comprehensive School Rreform and Achievement: A meta-analysis, Review of Educational Research, 73. sēj., Nr. 2, 2003, 125.–230. lpp.