Eiropas rīkkopas skolām priekšvēsture

Eiropas rīkkopa skolām ir rezultāts darbam, kas kopš 2011. gada tika veikts ES līmenī saistībā ar mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (MPP). “Mācības priekšlaicīgi pārtraukušie cilvēki” ir tie jaunieši, kuri pārtrauc izglītību un apmācību pēc pamatizglītības vai zemāka līmeņa izglītības ieguves un vairs neturpina mācības. Kā liecina pētījumi un statistika, MPP palielina bezdarba, sociālās atstumtības un nabadzības risku un rada milzīgas izmaksas indivīdiem un sabiedrībai kopumā.

Uz mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas gadījumu skaita mazināšanu ir vērsts viens no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem: dalībvalstis ir piekritušas līdz 2020. gadam samazināt ES vidējo MPP rādītāju līdz mazāk nekā 10 % un ir noteikušas valsts mērķus (izņemot Apvienoto Karalisti). 2011. gadā Eiropas Savienības Padome pieņēma Ieteikumu par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Tajā dalībvalstis tiek aicinātas īstenot uz faktiem balstītu un visaptverošu MPP mazināšanas politiku, kas ietvertu profilaktiskus, iejaukšanās un kompensācijas pasākumus pareizā kombinācijā.

Schools Policy

Lai sekmētu ieteikuma īstenošanu, tika sākta politiska sadarbība starp Eiropas valstīm ar Tematiskās darba grupas mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas jautājumos starpniecību (2011.–2013.g.). Grupas galīgajā ziņojumā ir ietverti galvenie vēstījumi politikas veidotājiem, politikas stratēģiju pašnovērtēšanas kontrolsaraksts un ES valstīs īstenotas labas prakses piemēri.  

Skolu politikas darba grupa (2014.–2015.g.) ir pilnveidojusi zināšanu bāzi par MPP. Tā aplūkojusi, kā skolu un vietējā līmenī var izstrādāt visaptverošāku, sadarbīgāku pieeju mācību priekšlaicīgai pārtraukšanai, un sagatavojusi politikas norādes, kurās sniegti vispārīgi ieteikumi visu līmeņu politikas veidotājiem.

Šī rīkkopa ir rezultāts darba grupas centieniem sniegt konkrētu atbalstu skolām un to partneriem, lai novērstu MPP, ātri un atbilstoši reaģētu uz pirmajām iesaistes zuduma pazīmēm un nodrošinātu, ka ikviens izglītojamais var gūt panākumus. Ņemot vērā tās stingro uzsvaru uz profilaktiskiem un agrīniem iejaukšanās pasākumiem, tā neattiecas uz kompensācijas pasākumiem, kuru mērķis ir atkārtoti iesaistīt cilvēkus izglītībā un apmācībā (kā tas tiek darīts, piemēram, otrās iespējas shēmās).

Rīkkopas struktūras un funkciju izstrādē atbalstu sniedza viens no Midlseksas Universitātes Sociālās politikas pētniecības centra vadītājiem Dr. Alesio D'Andželo.

Rīkkopas saturs tiek pastāvīgi pilnveidots, un šajā procesā savu atbalstu sniedz redakcijas kolēģija:

Mančestras Universitātes vecākā lektore izglītības jomā Kirstina Kerra,

Mēlardolenas Universitātes (Zviedrija) pētnieks Dr. phil. Pērs Kornhalls,

Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes profesore Erna Nairca-Virta,

Antverpenes Universitātes pētnieks Vards Nauvens,

Barselonas Autonomās universitātes Serras Untera programmas asociētā profesore Terēza Sordē Martī.