SKOLU REZULTATIVITĀTES UZRAUDZĪŠANAI PAREDZĒTI RĀDĪTĀJI

Portugālē tiek izmantoti izglītības priekšlaicīgas pamešanas un mācīšanās uzlabojumu rādītāji, lai veicinātu skolēnu snieguma kvalitātes uzlabošanos un atzītu / atzinīgi novērtētu visu valsts skolu veikto labo darbu.

Programmai TEIP (Programma izglītības rajoniem, kuros prioritāri jāīsteno intervences pasākumi ) ir šādi mērķi: uzlabot mācīšanās rezultātus un veicināt izglītības apguves kvalitāti, lai izskaustu izglītības priekšlaicīgu pamešanu (ESL) un mācībstundu neapmeklēšanu, samazināt nedisciplinētību un pastiprināt attiecības starp skolām, ģimenēm un kopienām. Programmā iekļautās kopas atrodas sociāli un ekonomiski nelabvēlīgos rajonos, kur vardarbības, ESL, mācībstundu neapmeklēšanas un bērnu darba dēļ skolēni neiegūst pietiekamu izglītību.

Valsts līmenī Izglītības un zinātnes ministrija ir noteikusi divus rādītājus, lai veicinātu skolēnu snieguma kvalitātes uzlabošanos un atzītu / atzinīgi novērtētu visu valsts skolu veikto labo darbu. Izglītības efektivitātes rādītājs (EFI) novērtē skolēnu izglītības rezultātu izmaiņas pa gadiem, atbilstību starp iekšējā novērtējuma rezultātiem un ārējā novērtējuma (šajā gadījumā valsts eksāmenu) rezultātiem. Mācību rezultātu uzlabojumu mēra attiecībā pret mācību procesa sākumpunktu (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas riska rādītāju (RA) veido to skolēnu skaits, par kuriem skolas katra mācību gada beigās ir paziņojušas kā par mācības priekšlaicīgi pārtraukušiem, savu reģistrāciju atcēlušiem vai palikušiem uz otru gadu mācībstundu neapmeklēšanas dēļ. Skolām, kas samazina šo skaitu, var tikt piešķirti papildu resursi ESL novēršanai. Piemēram, lai skola saņemtu 30 papildu kredītstundu, tai būtu jāpanāk, ka mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmenis ir zemāks par pusi no iepriekšējā gada līmeņa.

Līdztekus šiem mērījumiem visām skolām ir pieejamas arī citas iniciatīvas skolēnu panākumu veicināšanai, piemēram, programma “Labākas sekmes skolā” (PMSE), mediācija/privātstundas un konsultācijas, kā arī psihologa atbalsts skolās.

Turklāt kopš 2012./2013. mācību gada Izglītības un zinātnes ģenerālinspekcija savā Skolu ārējās novērtēšanas programmā ņem vērā rādītāju, ko sauc par “gaidāmo vērtību” un kas dod iespēju salīdzināt katras skolas rezultātus (un to novērtējumu) ar citu līdzīgos apstākļos esošu skolu rezultātiem. Šis rādītājs novērtējumu padara skaidrāku un taisnīgāku pret skolām, kas atrodas, piemēram, nelabvēlīgā vidē.

Katrai TEIP programmā iekļautajai skolu kopai mērķvērtības nosaka četrās atšķirīgās jomās, kurām ir savi rādītāji: 1. joma: panākumi eksāmenos (valsts līmeņa novērtējums), ko mēra ar rādītājiem “sekmīguma līmenis” un “vidējā atzīme”; 2. joma: panākumi iekšējos novērtējumos, ko mēra ar rādītājiem “sekmīguma līmenis” un “to skolēnu īpatsvars, kuri ir sekmīgi visos mācību priekšmetos”; 3. joma: ESL, ko mēra ar rādītāju “ESL līmenis”; 4. joma: nedisciplinētība, ko mēra ar rādītāju “reģistrēto nedisciplinētības gadījumu skaits uz vienu skolēnu”. Visas mērķvērtības nosaka, pamatojoties uz trīs iepriekšējos gados savāktajiem datiem, lai visām skolām būtu vienlīdzīgs sākumpunkts un noteiktās mērķvērtības būtu sasniedzamas un taisnīgas.

Kopumā iepriekš aprakstītie rādītāji liecina, ka TEIP programmā palielinās tādu skolu kopu skaits, kurās ESL līmenis ir zemāks par ESL līmeni valstī. Pirmajos deviņos mācību gados gandrīz puse kopu ir samazinājušas mācībstundu neapmeklēšanas līmeni salīdzinājumā ar trīs iepriekšējo gadu vidējo vērtību. Nedisciplinētības jomā incidentu skaits uz vienu skolēnu ir samazinājies aptuveni pusē kopu. Vairāk nekā 20 % kopu sekmīguma līmenis ir augstāks nekā vidēji valstī, un 43,3 % kopu ir pietuvinājušās sekmīguma vidējai vērtībai valstī vairāk nekā pusē valsts eksāmenu.