JOPO — ELASTĪGA PAMATIZGLĪTĪBA

Somija izstrādā novatoriskas mācīšanas metodes un procedūras, lai apmierinātu individuālas vajadzības, izmantojot praktiskos uzdevumos pamatotu mācīšanos, mācīšanu mazās grupās, apmācību darbavietā un dažādas mācību vides, un tādējādi samazinātu izglītības priekšlaicīgas pārtraukšanas gadījumu skaitu.

Projektu “Elastīga pamatizglītība” (JOPO®) sāka Somijas Izglītības ministrija 2006. gadā. Tā mērķis ir izstrādāt jaunas mācīšanas metodes un procedūras, kas samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaitu. Ar šīm jaunajām metodēm tiek apmierinātas individuālas vajadzības, izmantojot praktiskos uzdevumos pamatotu mācīšanos, mācīšanu mazās grupās, apmācību darbavietā un dažādas mācību vides. JOPO pasākumos notiek dažādu profesiju pārstāvju sadarbība, agrīna iejaukšanās un pastiprināta skolas un ģimenes savstarpējā sadarbība, un tie palīdz skolēniem absolvēt skolu un pieteikties turpmākai apmācībai. JOPO ir paredzēts 7.–9. klases skolēniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem. 2013. gadā projektā JOPO bija iesaistīti aptuveni 1800 skolēni.

JOPO pasākumus organizē nelielās grupās, kuras vada skolotājs un kādas citas profesijas pārstāvis. Skolotāji parasti ir ieguvuši izglītību speciālās izglītības jomā, un to darba partneri parasti ir jaunatnes darbinieki, jauniešu darbaudzinātāji, pedagogi vai asistenti, kas strādā ar personām, kurām ir īpašas vajadzības. Galvenās darba formas ir mācīšana mazās grupās un individuālās konsultācijas, apmācība darbavietā un, iespējams, citu priekšmetu apguve parastās mācību grupās. Citu pasākumu klāstā ietilpst skolu nometnes un dažādas ekskursijas, kuru mērķis ir palielināt komandas un kopienas saliedētību. Skolēni piedalās arī tiem īpaši pielāgotās mācībās un īpašos kursos.

Proti, JOPO grupas ir izstrādājušas darbībā pamatotas mācīšanās metodes, kuru centrā ir izziņas procesā rosināta mācīšanās, sadarbīgā mācīšanās un projektu izstrādē veidota mācīšanās, nevis skolotāja vadīta mācīšanās. JOPO projektā mācīšanās process nav veidots, pamatojoties uz konkrēta mācību priekšmeta apguves principu, bet ir izstrādāta tematiskā mācīšanās, kurā laika patēriņš vairāk ir atkarīgs no vajadzībām un situācijas. Dažādas grupas uzsver nedaudz atšķirīgas lietas. Dažās grupās galvenā uzmanība ir vairāk pievērsta vadītai un individuālai mācīšanai, ko izmanto speciālās izglītības jomā, savukārt citās priekšroka tiek dota apmācībai darbavietā. Dažu grupu mācību pasākumi ir izstrādāti atkarībā no skolēnu stiprajām pusēm un interesēm un palielina skolēnu pašpārliecību, pašapziņu un orientāciju uz nākotni. Visās grupās izglītības pamatuzdevums, proti, dzīves pamatprasmju (laika organizācija, darbs grupās) un sociālās uzvedības normu apguve, aizņem daudz laika, tāpēc mācībām to tradicionālajā izpratnē laika atliek mazāk.

Visbiežākie iemesli dalībai JOPO grupā ir motivācijas trūkums, vajadzība mācīties mazā grupā un sliktas sekmes skolā. JOPO skolēnu ģimenes un dzīves situācija ir smagāka nekā skolēniem caurmērā, tāpēc šiem skolēniem ir psihosociālas problēmas un nedrošums, un šajās grupās ir proporcionāli vairāk bērnu no nepilnām ģimenēm nekā vidēji.

JOPO pasākumiem ir labi rezultāti. Gandrīz 90 % skolēnu situācija uzlabojās salīdzinājumā ar to, kāda tā bija sākumā. Attiecībā uz skolēniem, kam projekts nespēja palīdzēt, jānorāda, ka viņi nevarēja panākt apmierinošus rezultātus mācībās pat ar JOPO palīdzību galvenokārt tāpēc, ka to ģimenes un dzīves situācija ir ārkārtīgi smaga. Vislabākos rezultātus JOPO guva šādu uzdevumu izpildē: nodrošināt, ka skolēni saņem atestātu, samazināt mācībstundu neapmeklēšanu un palielināt motivāciju mācīties.

Skolēnu situāciju visvairāk izmainīja darbs mazās grupās un individuālais atbalsts un konsultācijas. Rezultatīvas bija arī citas darbības — apmācība darbavietā, tūlītēja iejaukšanās skolas neapmeklēšanas gadījumos un pastiprināta skolas un ģimenes savstarpējā sadarbība. Praksē dažādās JOPO procedūras atšķīrās maz, un rezultāti liecina, ka ietekme ir individuāla, citiem vārdiem sakot, sekmes vairāk ir atkarīgas no skolēna izcelsmes un dzīves situācijas nekā no konkrētu JOPO rīcības modeļu izmantošanas. Tātad kāda konkrēta metode dažiem skolēniem var izrādīties efektīva, citiem — ne. Gūtais labums atšķiras atkarībā no tā, cik daudz skolēns piedalās netradicionālos pasākumos, konkrētāk, apmācībā darbavietā un skolas nometnēs. Skolēni, kam JOPO sniedza vislielāko labumu, minētajos pasākumos piedalījās vairākas dienas ilgāk nekā skolēni, kas no JOPO ieguva vismazāk.

JOPO pasākumi ir kļuvuši par pastāvīgiem pasākumiem un ir iekļauti Izglītības pamatlikumā un valdības dekrētā.

Pasākuma veids
Prakse
Valsts
Somija
Valoda
BG; CZ; DA; DE; EL; EN; ES; ET; FI; FR; HR; HU; IT; LT; LV; MT; NL; PL; PT; RO; SK; SL; SV
Izglītības līmenis
Primary; Secondary
Intervences līmenis
Konkrēta grupa; Universāls
Intervences intensitāte
Pastāvīga
Finansētājs
Valsts