3. Atbalsts izglītojamajiem

Erasmus+ projekts “SOFIE” norisinājās 2,5 gadus, kuru laikā tika veicināta bēgļu ģimeņu sociālā integrāciju Eiropas līmeņa, jo tās ir vienas no visneaizsargātākajām grupām uzņemošās valsts sabiedrībā. Projekta sadarbības partneri no Austrijas, Itālijas, Kipras, Turcijas un Zviedrijas apvienojās, lai veicinātu migrantu un bēgļu profesionālo, sociālo un kultūras integrāciju.

Eiropas Padomes sagatavotais dokuments “Guide for Roma school mediators/assistants” (“Ceļvedis romu skolu starpniekiem/palīgiem”) ir lielākoties paredzēts romu kopienas visu kategoriju darbiniekiem, kuru darbs ir veltīts tam, lai uzlabotu romu bērnu izglītošanas apstākļus. Tā mērķis ir sniegt darbiniekiem daudz dažādu rīku un praktisku norāžu, ko var pielāgot dažādiem apstākļiem. Ceļvedī ir sniegts skolu starpnieku un palīgu raksturojums un to nozīme skolas un romu kopienas(-u), skolotāju un citu skolas darbinieku un romu bērnu vecāku savstarpējo attiecību veicināšanā. Tādējādi ceļveža saturs ir veidots tā, lai palīdzētu uzlabot romu skolu starpnieku un palīgu darbu un samazināt nevēlamu parādību ietekmi, iepazīstinot ar ikdienas darba struktūru un uzsverot tos starpniecības aspektus, kam praksē bieži vien netiek pievērsta uzmanība.

Šā dokumenta mērķis ir aplūkot pierādījumus par daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu komandu iespējām ieņemt svarīgu vietu izglītības priekšlaicīgas pamešanas novēršanā. Izstrādājot šādu daudzdisciplīnu/starpdisciplīnu komandu stratēģiju, ir svarīgi apsvērt, kādi apstākļi ir vajadzīgi, lai tās būtu efektīvas, un kādi apstākļi veicina to efektivitāti, nevis deterministiski pieņemt, ka tās neapšaubāmi būs efektīvas. Ziņojumā ir uzsvērta vajadzība sniegt komandām pārliecinošus stratēģiskus norādījumus par svarīgiem jautājumiem, kuru risināšanā komandām jāiesaistās, piemēram, par atbalstu garīgās veselības traucējumu gadījumā, skolēnu izslēgšanas alternatīvām, saziņu ar marginalizētām ģimenēm, skolotāju prasmēm konfliktu risināšanā un izglītošanā par cilvēku dažādību, iebiedēšanas novēršanas prasmēm, pozitīvas atmosfēras veicināšanu skolā, iesaistīšanos audzināšanas prasmju jomā, pievēršanos bērnu valodas attīstībai utt.

Šajā monogrāfijā ir analizētas un aprakstītas veiksmīgas izglītojošas darbības, kuras ir īpaši paredzētas neaizsargātām grupām. Ir sniegti konkrēti dati, kas liecina par mācību sasniegumiem, kā arī izklāstīts bērnu, skolotāju un ģimeņu viedoklis par šo sasniegumu ietekmi. Papildus tam ir analizēta sakarība starp bērna sniegumu mācībās un viņa iekļautību dažādās sabiedrības jomās vai atstumtību no tām. Šajā monogrāfijā ir aprakstītas projektā INCLUD-ED noteiktās darbības, kas veicina panākumus, un tādējādi ir sniegti gan salīdzinoši dati, gan pamatīga teorētiskā pamatinformācija un izstrādne. Daži šādu darbību piemēri: interaktīvas grupas, mācīšanās laika pagarināšana, mājasdarbu klubi, privātstundas bibliotēkās, ģimenes un kopienas līdzdalība izglītībā, ģimenes izglītošana un dialoģiskas literārās sanāksmes. Visas šīs darbības ir atzītas par veiksmīgām izglītojošām darbībām, proti, ar tām tiek panākta gan efektivitāte, gan taisnīgums. Visbeidzot, ir sniegti un iztirzāti politikas un prakses ieteikumi.

Dialoģiskās literārās sanāksmes (DLS) ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām, kas noteiktas pētniecības projektā INCLUD-ED. DLS tiek izmantotas, lai uzlabotu bērnu un jauniešu izglītošanu dažādās vidēs visā pasaulē. DLS ir dialoģisks lasīšanas pasākums, kura pamatā ir divi principi: ir jālasa klasiskās literatūras grāmata (piem., “Romeo un Džuljeta”, “Odiseja”, “Dons Kihots”) un pēc tam, izmantojot dialoģisko mācīšanās metodiku, jāpastāsta savas domas par nozīmi, sava interpretācija un pārdomas. Šajā pasākumā var piedalīties bērni un viņu ģimenes locekļi. Lūk, piemērs, kas ļaus izprast DLS un to īstenošanā gūtos rezultātus.

Interaktīvās grupas ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām, kas noteiktas pētniecības projektā INCLUD-ED. INCLUD-ED, īpaši pievēršoties neaizsargātām un marginalizētām grupām, tika analizētas izglītības stratēģijas, kas sekmē nevienlīdzības novēršanu un veicina sociālo kohēziju, un tādas stratēģijas, kas rada sociālo atstumtību. Interaktīvās grupas tiek izmantotas, lai uzlabotu bērnu un jauniešu izglītošanu dažādās vidēs. Klases skolēni tiek sadalīti nelielās neviendabīgās grupās, un katrai no tām tiek piesaistīts kāds pieaugušais. Katru grupu veido četri vai pieci spēju līmeņa, dzimuma, kultūras, valodas un tautības ziņā atšķirīgi skolēni. Turpmāk sniegts piemērs, kas ļaus izprast interaktīvās grupas un to izmantošanā gūtos rezultātus.

Ģimenes izglītošana ir viena no veiksmīgajām izglītojošajām darbībām (VID), kas noteiktas pētniecības projektā “INCLUD-ED. Iekļaušanas un sociālās kohēzijas stratēģijas Eiropas izglītībā” (Eiropas Komisija, 6. pamatprogramma, 2006.–2011. gads).

Lai novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu (ESL) Jump@school projekts izveidoja un pārbaudīja inovatīvu intervences modeli, kā arī novērtēja tā ietekmi uz riskam pakļauto skolēnu attieksmi pret skolu. Tajā piedalījās desmit partneru konsorcijs no sešām valstīm, četrām skolām un 480 skolēniem vecumā no 14 līdz 17 gadiem.

"Our School - My Future" was an ESL project initiated within the framework of the Erasmus+ Strategic Partnerships for School Education. It aims to support cooperation for innovation and the exchange of good practices between schools from different countries across Europe.
Part of the problem of ESL is attributed to lack of support and guidance, disengagement from schooling, and secondary-level curricula which too often do not offer enough options for varied courses, alternative teaching pedagogies, experiential and other hands-on learning opportunities or sufficient flexibility and support.
The framework for this project was designed to focus mainly on in-school factors influencing ESL, such as teaching methods and curricular issues, positive/negative school climate, and the parents’ role as a contributing factor to ESL.
A distance education programme, “Promotion of healthy lifestyles and development of the students’ social skills through physical education and environmental activities” was offered to teachers from five partner countries. Some 65 teachers from Greece, Poland, Romania, Spain, and Turkey had the opportunity to participate in this training programme, along with six academics who are also members of the Hellenic Academy of Physical Education.