3. Atbalsts izglītojamajiem
Izglītojamo vajadzībām vajadzētu būt izglītības centrā. Visiem izglītojamajiem ir tiesības uz augstas kvalitātes izglītību, atbilstošu mācību programmu, pienācīgu novērtējumu, līdzvērtīgām un vērtīgām mācīšanās iespējām. Skolām būtu jānodrošina vide, kurā tiktu ņemta vērā izglītojamo daudzveidība, tostarp dažādas mācīšanās vajadzības, lai maksimāli palielinātu katra jaunieša potenciālu. Kvalitatīvai izglītības sistēmai vajadzētu būt tādai, lai tā būtu piemērota izglītojamajiem, nevis lai izglītojamie būtu spiesti iekļauties jau izveidotā sistēmā. Tam vajadzētu nodrošināt, ka izglītojamie iesaistās mācīšanās procesā un skaidri saredz savu mācību mērķi. Tas dod lielu stimulu palikt skolā.
Shutterstock.com
Ir svarīgi apzināt potenciālās mācīšanās grūtības jau pirmsskolas izglītībā un aprūpē un sniegt pienācīgu atbalstu, vēl pirms bērni sāk apmeklēt sākumskolu. Kā profilakses, tā vēlākā posmā skolām būtu jāspēj ātri apzināt grūtības vai neiesaistīšanās izpausmes kognitīvā, emocionālā un uzvedības plānā un jābūt gatavām un sagatavotām reaģēt. Vajadzētu būt ieviestai atbalsta sistēmai, kas ietver plašu daudzveidīgu pasākumu klāstu dažādām izglītojamo grupām. Var izšķirt trīs iejaukšanās līmeņus:
- universāls atbalsts visiem skolēniem;
- selektīvs atbalsts to skolēnu grupām, kas ir pakļauti mērenam riskam vai kam ir mērenas vajadzības;
- individuāls atbalsts — intensīva iejaukšanās gadījumos, kad pastāv ilgstošs vai ārkārtīgi liels risks vai vajadzības.
Izglītojamo atbalsta sistēmai vajadzētu būt vispusīgai un visaptverošai, un tai būtu jāpievēršas visiem izglītojamā dzīves aspektiem — akadēmiskajam, emocionālajam, veselības aspektam utt. Tajā uzsvars būtu jāliek uz uzticēšanās, emocionālu saikņu un motivācijas izglītoties radīšanu. Atbalstam vajadzētu būt iekļaujošam, un tā sniegšanā būtu jāpiesargājas no iespējamiem stereotipiem, kas saistīti ar to, ka persona ir atzīta par riskam pakļautu izglītojamo.
Selektīvi un individuāli iejaukšanās pasākumi, kas vērsti uz riskam pakļautajiem izglītojamajiem, būs iedarbīgāki, ja tos veiks daudzdisciplināras komandas (kas izveidotas skolās vai uzaicinot uz skolu ārējus profesionāļus) un ja tiks iesaistīti visi, kas mijiedarbojas ar izglītojamajiem, — vai tie būtu ģimenes locekļi, brāļi vai māsas, vai brīvprātīgie. Individuāls atbalsta plāns, kas saskaņots ar izglītojamo un tā ģimeni, var palīdzēt noteikt skaidrus un sasniedzamus mērķus, lai risinātu problēmas un pārraudzītu progresu.
Diversificētas (trīspakāpju) izglītojamo atbalsta sistēmas piemērs: Somija
Somijas pamatizglītības sistēma jau ilgu laiku ir bijusi balstīta uz iekļaušanas filozofiju. Pamatizglītība ir vienāda visiem. Bērni netiek dalīti klasēs vai skolās pēc spējām, bet saņem individuālu atbalstu, lai varētu sekmīgi pabeigt pamatizglītību. Ar grozījumiem pirmsskolas izglītības un pamatizglītības valsts mācību pamatprogrammās (2010. g.) tiek ieviests jauns sistemātisks atbalsta organizēšanas veids. Uzsvars tiek likts uz pēc iespējas agrāku atbalstu, kas sniedzams, lai nepieļautu problēmu rašanos un samilšanu.
Izaugsmes, mācīšanās un skolas apmeklētības jomas atbalsts ir iedalīts trīs kategorijās: ir vispārīgais, intensīvais un īpašais atbalsts.
Ikvienam ir tiesības uz vispārīgo atbalstu. Tā ir dabiska ikdienas mācīšanas un mācīšanās procesa daļa. Intensīvā un īpašā atbalsta pamatā ir rūpīgs izvērtējums, ko veic daudzprofesionālas komandas, un individuāli mācību plāni, kas paredzēti ilgtermiņa vajadzību apmierināšanai.
Ja ar vispārīgo atbalstu nepietiek, tad tiek veikts individuāls izvērtējums un kopā ar skolas audzēkņu labjutības grupu tiek izstrādāts intensīvā atbalsta plāns. Pēc tam izstrādā mācību plānu.
Ja ar intensīvo atbalstu nepietiek, tad sagatavo jaunus un plašākus pedagoģiskos ziņojumus. Izglītības nodrošinātājs ievāc informāciju no skolotājiem un skolas labjutības grupas. Balstoties uz šo informāciju, izglītības nodrošinātājs pieņem oficiālu lēmumu par īpašo atbalstu. Pēc šā lēmuma izstrādā iekļaujošu individuālo izglītības plānu.
Uzziniet vairāk
Downes, P., 2011, Multi/Interdisciplinary Teams for Early School Leaving Prevention: Developing a European Strategy Informed by International Evidence and Research, NESET research paper.
ECORYS, Preventing early school leaving in Europe: Lessons learned from second chance education, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2014.
Eurydice un Cedefop, Tackling Early Leaving from Education and Training in Europe: Strategies, Policies and Measures, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2014.
Nouwen, W., Clycq, N., Braspenningx, M., Timmerman, C., Cross-case Analyses of School-based Prevention and Intervention Measures, Project Paper 6, RESl.eu Project, Migrācijas un starpkultūru pētījumu centrs, Antverpenes Universitāte, 2016.
Papildu materiāli
Dynarski, M., Clarke, L., Cobb, B., Finn, J., Rumberger, R., Smink, J., Dropout prevention: A practice guide, National Center for Education Evaluation and Regional Assistance, Institute of Education Sciences, ASV Izglītības departaments, Vašingtona, D.C., 2008.
Lamb, S, Markussen, E, Teese, R, Sandberg, N, Polesel, J (eds.) School Dropout and Completion: International comparative studies in theory and policy, Springer, Dordrecht-Heidelberg-London New York, 2011.
Rumberger, R.W. Why students drop out of school, in Gary Orfield (Ed.), Dropouts in America: Confronting the graduation rate crisis (131. — 155. lpp.), Harvard Education Press, Kembridža, MA, 2004.
Rumberger, R.W., and Lim, S. Why students drop out of school: A review of 25 years of research, California Dropout Research Project, UC Santa Barbara, 2008.
