3. Atbalsts izglītojamajiem

Projekts “Atbalsts iekļaujošai skolas vadībai” (SISL) pētīja to, kā veicināt iekļaujošu vadību skolās, un nodrošināja tam atbalsta rīkus. Projektā tika secināts, ka iekļaujošas izglītības vadības mērķis ir sasniegt jēgpilnu līdzdalību izglītībā un tās iespējās, augsta līmeņa sasniegumus, kā arī labjūtību visiem izglītotajiem, tostarp tiem, kas ir visneaizsargātie pret atstumtību.

Šajā piemērā ir aprakstītas inovatīvas pieejas, kas izmantotas Bedas Hallbergas vidusskolā, Zviedrijā. Minētajā skolā tiek piedāvāta virkne programmu, kas liek pamatus personiskajai attīstībai un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā. Skolas mērķis ir arī sniegt pastāvīgu atbalstu izglītojamajiem un samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, pieliekot lielas pūles, lai samazinātu laikposmu, kurā skola ir slēgta, proti, lai skola būtu atvērta arī dažos garākos brīvlaikos. Ir labi pārstāvēti arī veselības aprūpes speciālisti — skolā ir šo speciālistu komanda, kurā iekļauti sociālie darbinieki un psihologi konsultanti, lai palīdzētu apmierināt jauniešu vajadzības.
Bedas Hallbergas ģimnāzija ir vidusskola, kas atrodas Kungsbakā, Zviedrijā. Tā tika atvērta 2013. gadā kā neliela struktūra, kurā katram izglītojamajam pievēršas individuāli. Dažiem 16–20 gadus veciem jauniešiem daudzu skolu fiziskajā un sociālajā vidē var būt grūti atrasties, un šī vide var radīt šķēršļus mācību turpināšanai. Bedas skola ir atvērta tiem, kuri meklē nelielu skolu, kur var justies droši un ērti.

Berättarministeriet (Stāstu ministrija) ir fonds, kas atbalsta skolotājus un skolēnus sociālekonomiski problemātiskos apgabalos, valodas izkopšanā caur stāstu stāstīšanu. Tā ir privāta iniciatīva, kas sadarbojas ar pašvaldībām un skolām vairāk kā desmit gadus. 

Eiropas Padomes sagatavotais dokuments “Guide for Roma school mediators/assistants” (“Ceļvedis romu skolu starpniekiem/palīgiem”) ir lielākoties paredzēts romu kopienas visu kategoriju darbiniekiem, kuru darbs ir veltīts tam, lai uzlabotu romu bērnu izglītošanas apstākļus. Tā mērķis ir sniegt darbiniekiem daudz dažādu rīku un praktisku norāžu, ko var pielāgot dažādiem apstākļiem. Ceļvedī ir sniegts skolu starpnieku un palīgu raksturojums un to nozīme skolas un romu kopienas(-u), skolotāju un citu skolas darbinieku un romu bērnu vecāku savstarpējo attiecību veicināšanā. Tādējādi ceļveža saturs ir veidots tā, lai palīdzētu uzlabot romu skolu starpnieku un palīgu darbu un samazināt nevēlamu parādību ietekmi, iepazīstinot ar ikdienas darba struktūru un uzsverot tos starpniecības aspektus, kam praksē bieži vien netiek pievērsta uzmanība.

CHILD-UP mērķis ir sniegt skolām, sociālajiem dienestiem, uzņemšanas centriem, izglītības un starpniecības aģentūrām un politikas veidotājiem zināšanas par dialoga metodēm, kas var palīdzēt profesionāļiem darbā ar migrantu bērniem. Projekts apvieno inovācijas ar pārbaudītām tradīcijām, uzlabojot izpratni par to, kā veicināt līdzdalības mācīšanos, integrāciju, kvalitatīvu izglītību un aizsardzību.

Šā dokumenta mērķis ir aplūkot pierādījumus par daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu komandu iespējām ieņemt svarīgu vietu izglītības priekšlaicīgas pamešanas novēršanā. Izstrādājot šādu daudzdisciplīnu/starpdisciplīnu komandu stratēģiju, ir svarīgi apsvērt, kādi apstākļi ir vajadzīgi, lai tās būtu efektīvas, un kādi apstākļi veicina to efektivitāti, nevis deterministiski pieņemt, ka tās neapšaubāmi būs efektīvas. Ziņojumā ir uzsvērta vajadzība sniegt komandām pārliecinošus stratēģiskus norādījumus par svarīgiem jautājumiem, kuru risināšanā komandām jāiesaistās, piemēram, par atbalstu garīgās veselības traucējumu gadījumā, skolēnu izslēgšanas alternatīvām, saziņu ar marginalizētām ģimenēm, skolotāju prasmēm konfliktu risināšanā un izglītošanā par cilvēku dažādību, iebiedēšanas novēršanas prasmēm, pozitīvas atmosfēras veicināšanu skolā, iesaistīšanos audzināšanas prasmju jomā, pievēršanos bērnu valodas attīstībai utt.

Ziņojums, kas ietver pētījumu konstatējumus, kā arī intervijas ar priekšlaicīgi mācības pārtraukušajiem. Ziņojumā par savu pieredzi stāsta 379 jaunieši, kuri nav pabeiguši vidusskolu. Atbildes snieguši jaunieši, kuri piedalījās Eiropas strukturālo fondu projektos. Viņi atbildēja uz jautājumiem par kavējumu iemesliem, par to, kas varēja novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kā arī pauda redzējumu par ideālu vidusskolu.

Zviedrijas izglītības pamatā ir cilvēktiesību un tādu demokrātisko pamatvērtību ievērošana kā cilvēka dzīvības neaizskaramība, visu cilvēku līdzvērtība, personas neaizskaramība un dzimumu līdztiesība. Saskaņā ar šīm vērtībām spēcīgs uzsvars tiek likts uz to, ka visai izglītībai vajadzētu būt iekļaujošai un izglītībā būtu aktīvi jānovērš jebkāda diskriminācija un aizskaršana, tostarp iebiedēšana.

Essunga, a Swedish municipality, transformed the ranking of its schools from the bottom to the top of the national school league tables between 2007 to the top in 2010. Essunga has three elementary schools and one lower secondary school (grades 6-9). With 5,500 citizens, it is one of the smallest municipalities in the country. The increase in levels of achievement is attributed to a research-based approach of inclusive education. For years, the three elementary schools in Essunga had consistently experienced low educational levels. An increasing number of students were refugees or in “family placements”. In 2007, only 76% of students were eligible for upper secondary school and 20% of these were placed in special education classes. These results compelled political and school leaders and school staff to identify targeted measures to address these challenges. The municipality focused on interventions at school and in the local community to prevent school absence and increase attendance.