Četri būtiski elementi digitālo tehnoloģiju izmantošanai karjeras konsultācijām

Attēls: Mohamed Hassan /pixabay.com

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir pakāpeniski nostiprinājušās konsultāciju un palīdzības jomā. Ir panākts ievērojams progress jaunu tehnoloģiju integrēšanā karjeras konsultāciju jomā un saistītās praksēs, taču joprojām pastāv potenciāls uzlabojumiem.

Covid-19 pandēmija izgaismoja digitālo tehnoloģiju nozīmi. Tādas tehnoloģiju inovācijas kā interneta ekspansija, un arvien plašāka mobilo telefonu un sociālo mediju izmantošana, piedāvā arvien jaunas iespējas ikvienam saņemt atbalstu karjeras veidošanai, un pakalpojumu sniedzēji uzrunā tieši jauniešus (piemēram, ar karjeras spēlēm, virtuālām karjeras konferencēm, tērzētavām un tērzētavas botiem, īsziņām un video konferencēm). Lai gan lielākā daļā valstu arvien vairāk izmanto IKT karjeras konsultācijās, to ieviešanas un izmantošanas panākumi dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgi. Arvien plašāka nepārtraukta jauno tehnoloģiju izplatība nosaka to, ka arī karjeras konsultācijās ieviest IKT ir arvien būtiskāk.

Galvenie elementi apsvēršanai

Nesenie pētījumi ir atklājuši, kuri ir galvenie elementi, kas saistās ar sekmīgu IKT ieviešanu karjeras konsultācijās. Tie ir: atbilstoša IKT pieejamība, atbilstoša informācijas pieejamība, atbilstošas prasmes un kompetences, kā arī atbilstoša integrācija.

Atbilstoša IKT pieejamība

Nevienlīdzīga pieejamība, īpaši nomaļos apgabalos vai personām nelabvēlīgos sadzīves apstākļos, kam nav savu iekārtu vai ierobežoti pieslēgumi mājās, tas ir nozīmīgs šķērslis plašai tehnoloģiju ieviešanai karjeras konsultāciju pakalpojumos. Bez adekvātas pieejas IKT nav iespējams izmantot esošo un jauno tehnoloģiju piedāvās iespējas. Tāpēc nepieciešamas nacionālās vadlīnijas un stratēģijas finansējuma nodrošināšanai, lai visi pilsoņi saņemtu adekvātu pieeju karjeras pakalpojumiem, tajā skaitā tiešsaistē.

Atbilstoša informācijas pieejamība

Dažās valstīs nopietns izaicinājums joprojām ir ierobežota piekļuve informācijai un ar karjeru saistītiem materiāliem un saturam. Cita problēma ir novecojuši vai kļūdaini dati un datu atspoguļojums. Pastāv vajadzība uzlabot aktuālas, kulturāli saistošas un piemērotas informācijas pieejamību nacionālā un vietējā līmenī. Šim saturam jābūt piemērotam jaunākajām tehnoloģijām. Saistīts faktors, kas varētu mazināt pieejamību ir “digitālā plaisa” – vajadzīgo zināšanu un prasmju trūkums, lai piekļūtu, novērtētu un izmantotu informācijas resursus.

Atbilstošas prasmes un kompetences

Karjeras konsultantu jaudas veidošana ir būtiska sekmīgai digitālo tehnoloģiju integrēšanai karjeras praksē, un šobrīd pastāv akūta vajadzība apmācību programmas šādu prasmju apguvei gan topošajiem, gan esošajiem karjeras konsultantiem. Speciālistiem ir jāapmeklē digitālo prasmju kursi un apgūtās zināšanas pēc tam jāpraktizē, lai paplašinātu karjeras konsultācijas un atbalstītu cilvēkus ar vājām digitālajām iemaņām gan karjeras attīstībā, gan pakalpojumu izmantošanā. Veiksmīga tehnoloģiju integrēšana karjeras konsultācijās ir atkarīga ne tikai no pieejamajām prasmēm vai tehnoloģiskajām iespējām, bet arī no speciālista gatavības akceptēt tehnoloģiju ieviestās izmaiņas.

Atbilstoša integrācija

Dažādu tehnoloģiju izmantošana un konstanta tehnoloģiskā attīstība nozīmē, ka atbilstoša IKT ieviešana karjeras konsultācijās ir kļuvusi arvien svarīgāka, taču joprojām problemātiska. Efektīvu ieviešanu bieži vien kavē tādas problēmas kā nepārdomāta plānošana, speciālistu iesaistes trūkums lēmumu pieņemšanā, vāja jauno tehnoloģiju integrēšana pakalpojumu sniedzēju organizācijās, nepietiekams izvērtējums un neatbilstoša personāla apmācība. To var labot aktīvāka sadarbība starp sadarbības partneriem un pastāvīgs finansējums pakalpojuma nodrošināšanai.

Digitālo tehnoloģiju ieviešana ir nepārtraukts process

Digitālo tehnoloģiju ieviešana karjeras konsultācijās ir nepārtraukts process, ja problēmas tiek paredzētas pirms tās parādās, tad to risināšanai nepieciešams mazāk laika. Šo tehnoloģiju ieviešana var veicināt efektīvāku augstākas kvalitātes resursu un pakalpojumu izmantošanu. Interesanti, ka, lai gan šeit norādītās četras problēmas saistās ar digitālajām tehnoloģijām, tomēr joprojām rezultātu nosaka individuālais karjeras konsultants nevis tehnoloģijas.


Jaana Kettunen

Jāna Ketunena ir pētniece un vice-direktore Somijas Izglītības pētījumu institūtā Jiveskiles Universitātē. Savā darbā viņa fokusējas uz IKT dizainu un pedagoģisko pielietojumu, tajā skaitā sociālajiem medijiem mācībās un darba vidē.