Izglītības pieejamība pārvietotajiem bērniem no Ukrainas: ko dara ES valstis?

Attēls: Halfpoint / Adobe Stock

Pārvietotajiem bērniem ir tiesības uz izglītību, un uzņemošajām valstīm ir pienākums to nodrošināt. Kā tas tiek organizēts praktiski?

Lai pārvietotos bērnus iekļautu uzņemošās valsts izglītības sistēmā, ir jāveic virkne pasākumu, kā norādīts Eiropas Komisijas jaunākajā praktiskajā rokasgrāmatā 2022./23. mācību gadam.

Valstīm, piemēram, varētu būt jānovērš dažādi administratīvi, juridiski, praktiski un finansiāli šķēršļi vai jāattīsta infrastruktūra, lai palielinātu jaudu.

Kā liecina nesenā diskusija par Ukrainas bērnu uzņemšanu, ļoti svarīga ir arī vecāku informēšana par uzņemšanu skolā. Piemēram, Luksemburgā ir izveidotas tālruņa līnijas ukraiņu, angļu, franču, vācu un krievu valodā, kā arī dienests, kas ar bērniem un viņu ģimenēm apspriež piemērotas skolas.

Nesen pārvietoto bērnu daudzdimensiju prasmju novērtējums var palīdzēt viņus iekļaut piemērotākajā skolā. Bez vecuma un iepriekšējā sasnieguma līmeņa tam būtu jāietver arī motivācija, dažādas stiprās puses un pieredze. Piemēram, Zviedrijā divu mēnešu laikā pēc skolas uzsākšanas visiem jaunpienācējiem dzimtajā valodā tiek novērtētas akadēmiskās zināšanas un valodu prasmes (lapa zviedru valodā). Jaunākajā Eurydice ziņojumā par atbalstu Ukrainas bēgļiem tiek kartēta ES valstu politika un instrumenti, lai noteiktu viņu mācību un personīgās vajadzības.

Šāda veida novērtējums varētu arī palīdzēt noteikt, vai izglītojamais varētu gūt labumu no īslaicīgām ievadnodarbībām vai papildu mācību atbalsta. Eurydice ziņojums un UNESCO kartējums liecina, ka līdz šim dažas valstis ir organizējušas tiešu integrāciju vietējās izglītības sistēmās, bet citas ir nodrošinājušas pagaidu pārejas klases. Turklāt, dažās valstīs tiek piedāvāta tālmācības iespēja sadarbībā ar Ukrainas Izglītības ministriju vai tiek piedāvāta vispārizglītojošā izglītība ar mācībām mazākumtautību valodā. Aktivitātes, kas ļauj pārvietotajiem bērniem uzturēt saikni ar dzimto valodu un kultūru, var palīdzēt viņus sagatavot visām iespējamām turpmākām norisēm.

Visbeidzot, valstis var paļauties uz esošajām programmām ārvalstu skolēnu iekļaušanai, kuras Eurydice un ESAO ir ieskicējušas skolu izglītībai un augstākajai izglītībai.

Ir skaidrs, ka neatkarīgi no gaidāmā laika, ko pārvietotie bērni pavada uzņemošajās valstīs, ir būtiski samazināt laiku ārpus mācībām.